Ansis: „Tā pamazām... Viss notiek”

Pirmdiena, 14. augusts, 21:38

Latvijas hiphops, manuprāt, ir visai daudzveidīgs… Gan pozitīvā, gan negatīvā nozīmē. Daudzveidīgs ne tikai izpildījumā un muzikāli, bet arī teritoriāli, jo katrai pilsētai veidojas sava noskaņa. Tā nu kādu novembra dienu man iznāca parunāt ar vienu no Jūrmalas puses hiphopa pārstāvjiem, ar Mākslinieku, kam pirms kāda laika nāca klajā solo albums „111”, ar mūziķi (pazīstamu kā audio grupējumu [KjP] un Ritmiskās Runas dalībnieku) – Ansi. Saruna ieturēta brīvā gaisotnē kādā Rīgas dzīvoklī.

Tev salīdzinoši nesen ir nācis klajā neoficiāli izdots albums „111”. Pastāsti kaut ko par šī brīža sajūtām pēc padarītā.

Sajūtas ir tādas, ka man pašam šis disks paspēja jau nedaudz apnikt pa to laiku, kamēr es to veidoju. Bet man tā pati ideja nedaudz simpatizēja: tas, ka albums, teiksim, ir vairāk kā paša darbs visā pilnībā... tāds ļoti personisks.

Un kādi ir nākotnes plāni?

Mēs ar 55to šo to liekam kopā kā [KjP]... Tā pamazām… Viss notiek. Solo šobrīd gan… diez vai. Vismaz pagaidām.

Un kā ir ar koncertiem? Kur Tevi var dzirdēt tuvākajā laikā ?

Tuvākajā laikā? Eee… Katrreiz, kad tiek izdzirdēts tāds brīnums, kā „Vilks Viņ* Zin”, kas notiek Hamletā, tad tur mani noteikti var dzirdēt… Un vēl drīzumā... Kaut kas, bet konkrēti nepateikšu. Tiks ziņots! 

Kā Tu skaties uz Latvijas hiphopu šobrīd? Kādas Tev ir sajūtas, to klausoties?

Man tā liekas, ka šī kultūra šobrīd uz abām pusēm izplešas. Tādēļ nekas diez cik pozitīvāks nemainās, jo izplešanās notiek gan uz slikto, gan labo pusi. Tādēļ nezinu, ko varēs sagaidīt. Lai gan man kādu brīdi atpakaļ likās, ka šī situācija Latvijā izskatās pat pozitīvāka nekā štatos vai kur citur… Pirms kāda laika man bija tāda pozitīvāka domāšana par turpmāko…

Un kā Tu iztēlojies Latvijas hiphopu pēc 10 gadiem?

Es domāju, ka pašreizējie, kā tas bieži gadās, mākslinieki, kas man liekas patīkami, varētu sabojāties, kā jau tas notiek pasaulē... Nu, tieši manā skatījumā sabojāties, citiem varbūt liekas, ka progresēt… Gan redzēs.

Vēl tāds jautājums – kādi/kuri izpildītāji Tevi piesaista Latvijas hiphopā?

Patiesībā varētu teikt, ka praktiski visi, kas uzstājas tajos „Vilks Viņ* Zin” pasākumos. Laikam tas… Man ļoti patika tas, kā teica citi, ka viņi iet paši savu ceļu. Man tā ideja ļoti simpatizē un es to ļoti, ļoti atbalstu. Nevis iešana ārā caur jau kaut kādiem zināmiem ceļiem… Tie jau arī būtu tie, kas ar to savu mūziku cenšas izpausties… Tie arī būtu tie, kas vairāk patīk….

Runājot vēl par Latvijas hiphopu… Nesen iznāca Runu Zāles albumi – Reinšteina „Zemapziņas laboratorijas ziņojums” un bū-š „Nevietā...” Kādi Tavi iespaidi?

Man uz doto brīdi ir tā, ka vēl neesmu abus pilnībā noklausījies, dzirdēt ir sanācis tikai koncertos… Nav uz doto brīdi tās finanses… Bet man tā ideja kā tāda ļoti, ļoti simpatizē... Es vienmēr esmu priecājies par to, ka diskam līdzi nāk kaut kāda informācija, ko palasīt, bet te līdzi nāk vesela grāmata… Tas man ļoti, ļoti smaidu uzzīmē sejā... 

Parunāsim vairāk par Tevi… Tu pats producē savu mūziku, raksti. Kā tas Tev iesākās? Kā Tu nonāci Ritmiskajās Runās?

Tur bija tā, ka Ritmisko Runu periods mums sākās brīdī, kad mēs ar 55to un Kaarli sastapām Juri. Tad nolēmām izveidot kaut ko kopīgu. Tā tapa dziesma „TupiX”. Kad vēl bija tāds [KjP] disks „No malas”, tur bija iekļauta tā dziesma. Mums patika šis gabals, patika sadarbība, patika rezultāts… Nolēmām turpināt. Tad kaut kā uzradās Kaspars, tas bija laikā, kad notika pirmais no trijiem RAV hiphop party’iem, un tad mēs tā kā kopīgi sanācām… Un ar mūziku ir tā, ka 55tais īpaši daudz netaisīja mūziku, Juris arī tikai nedaudz pie mūzikas strādāja, Kasparam vēl tolaik vispār nebija tādas iespējas… Un es jau kādu brīdi iepriekš biju pie mūzikas piestrādājis, mani tas interesēja… un tā tas kaut kā aizgāja. Vēl Ritmiskajām Runām tika izmantoti Kaarļa, tas ir – mana brāļa, mīnusi.

Kas Tevi iedvesmo, gan radot mūziku, gan rakstot tekstus? Un kā Tu uztver savu daiļradi? Kā dzejoļus, kā pārspriedumus, kā kaut kādu izpausmi?

Tekstus…Varbūt vairāk kā... Vairāk kā kaut ko tādu, kas rodas, kad izdomā ar kādu nopietni parunāt. Kaut ko tādu… Tās ir tās nopietnās runas, kuras es izpaužu ar atskaņām… Tā, lai patīkamāk skan pie mūzikas… Varbūt, ka tā... Tur jau pa brīdim ironija arī paspīd, bet laikam jau, ka tā...

Un kā ar mūziku? No kā Tu smel iedvesmu?

Parasti laikam tā ir tāda pasmaga diena… Un tad tā mūzika ir kā atpūta. Reizēm uzķeru to momentu, kad vienkārši nāk un nāk ārā, un, ka var uztaisīt kaut ko jaunu un patīkamu.

Runājot par mūzikas veidošanu, tad pavisam nesen parādījās viena iestāde, kur notiek sava veida „apmācība” gan producēšanā, gan citās jomās… Ko Tu domā par šādu pasākumu?

Eee…Uz to muzicēšanu es skatos pozitīvi… Jo, reāli skatoties, varbūt cilvēkam nav iespēju, lai nopirktu sev plašu atskaņotāju, nav zināšanu pašam vai kaut kā tā.... Un tad, iespējams, tādejādi var mūziku tā pa īstam izjust… Un ar to producēšanu arī varētu būt tā, ka tehnisko daļu varētu iemācīt, parādīt… Bet man vismuļķīgākā tur liekas tā MC apmācība (smejas)... Tā varētu būt tāda īpatnēja lieta… Es nezinu, man nav, ko teikt šajā sakarā... Es nezinu, vai kādam var iemācīt, par ko viņam jāraksta savi dzejoļi, savas nopietnās runas, un kā tas ir pareizi jādara, ja viņš grib būt ‘Reperis’ (smejas)...

Vai ir kāds Mākslinieks, kas Tevi īpaši iedvesmojis? Ja ne iedvesmojis, tad kāds, kas Tev vienkārši patīk, ko Tu labprāt klausies…

Man ir laikam tā, ka man ne gluži uz māksliniekiem, bet uz konkrētiem albumiem. Runājot par māksliniekiem, tad nu… no mūzikas tas būtu Premjers, no kā es pirmā tā vairāk iespaidojos, jo tā bija pirmā reize, kad es tā tieši jutu, ka ir izmantoti sampli… un es principā šobrīd arī šādā veidā veidoju mūziku… Un par to skaitīšanu… tur diez gan daudzi… Vairāki iespaidu avoti. Citam tur vairāk uz tām atskaņām, cits tā agresīvāk, cits tā prātīgāk, un, to visu saliekot kopā, rodas kaut kāda uztvere…

Tu kā hiphopa kultūras pārstāvis esi saskāries ar kaut kādām domstarpībām no citu kultūru puses?

Ir šis tas pareti gadījies… Es pārsvarā dzīvojos pa Ķemeriem, kur es laikam varētu skaitīties „savējais”, lai gan arī tur nedaudz šis tas ir noticies… Bet man patiesībā pašam nav nekādu domstarpību ar citu kultūru pārstāvjiem… Es saprotu, ka katram var būt kaut kas savs… Es to pilnībā pieņemu… Man tikai tādi varianti kā „U” kustība un arī skinhedi… tie gan. Pret tiem gan ir sava nepatika…

Ja jau par nepatiku… Tas ir ļoti aktuāli, ka cilvēki kačā dziesmas no interneta. Vai Tu kā mākslinieks izjūti nepatiku pret šo problēmu ?

Pagaidām, kamēr man nav sevišķi svarīgi, vai mana diska cena atmaksājas, man par to nav nekādu pretenziju, jo manas dziesmas un idejas, kuras tajās ir atrodamas, izplatās… un par to man ir prieks, jo ir vairāk klausītāju… Bet es nezinu, kā būtu, ja nu es kādreiz izdotu oficiālu albumu, bet daudzi potenciālie pircēji to manu darbu vienkārši novilktu internetā – Tad gan varētu jau šaubīties par šādas darbības… pareizību.

Nu jā... Un noslēgumā, varbūt kādu novēlējumu lasītājiem?

Hehe… nu, klausieties mūziku… Un, ja neizlasījāt intervijas sākumu, tad izlasiet … Obligāti nāciet uz tiem pasākumiem, kas tiek rīkoti Hamletā, kuros piedalās tie mākslinieki, kurus es, personīgi, uzskatu par īstiem… Nāciet, jo tādu atmosfēru nevar sajust jebkurā parastā pasākumā un vietā. Nāciet uz pasākumiem, jo reizēm ir tā, ka Tu uzstājies, bet to cilvēku varētu būt vairāk… Gribās, lai ir vairāk, un lai ir vairāk tādu, kuri klausītos, nevis tādu, kas tikai kliedz un svilpo, un skatās, kā izpildītāji tur danco viņiem priekšā, bet lai ir tā, ka cilvēki nāk un klausās, ko tad tas izpildītājs vēlas pateikt…

Ansi intervēja Skutelis. 2005. gada novembrī.

Citas intervijas

Abstraktais poetiķis Kaņepe. „Katrs par katru savādāks, katrs par katru labāks...”
Rectus Regulus: Psihs un dažreiz nikns - jā, bet ne dusmīgs...