Intervija ar dj Monstru.

Pirmdiena, 17. jūlijs, 23:58

KAD UN KĀ SASKĀRIES PIRMO REIZI AR MŪZIKU?

Ar mūziku, kā jebkurš cilvēks – bērnībā, vairāk gan kā klausītājs. Bet jau 7 gadu vecumā es mammai visu laiku dīcu, lai viņa man nopērk tādus portatīvos plašu atskaņotājus, uz plakanajām, 9 voltu bačām. Tad tādus varēja dabūt par rubli piecdesmit vai trīs rubļiem. Tagad, piemēram, Vestax tādus ražo par Ls 150. Man ļoti patika bērnībā klausīties plates.

KURAS BIJA MĪĻĀKAS?

Toreiz tās vēl bija mazās plates, man bija kādas pāris – Dzeguzīte, Paula dziesmas un pasakas. Vēlāk arī nopirku īsto atskaņotāju „Ārija”, uz lielajām platēm. Mammai bija krustēvs, kas sūtīja dažādas interesantas plates no Anglijas, tai skaitā arī džeza plates.

KAD SĀKI AR DJ`JOŠANU NODARBOTIES?

92. gadā pamatskolā izdomāju, un man atļāva, strādāt skolas radio centrā, tad arī sāku spēlēt skolas diskotēkas. Tajā laikā gāju 8. klasē.

UN KAD SĀKI TIEŠI AR PLATĒM?

Ar platēm tas bija vēlāk, bija vēl arī brīdis kad spēlēju uz lentēm un kasetēm. 96. gadā sāku strādāt Super FM un sanāca arī uzspēlēt uz diskiem. Kaut kur 97. sāku pirkt plates un tad arī tam visam pievērsos nopietnāk.

KAS VISPĀR BIJA TAS, KAS PAMUDINĀJA SĀKT NODARBOTIES AR DJ`JOŠANU?

Pirmais bija vēl padomju laikos, kad klausījos to, ko vispār tajos laikos ļāva spēlēt pa radio. Patika mūzika. Mazliet vēlāk kopā ar brāli vienā vasarā uzķērām “Radio dejas”, kas izraisiji ļoti lielu interesi, jo tur skanēja regejs, hiphops utml. mūzika, kas vispār nebija nekur citur dzirdēta un nenormāli iepatikās. Tanī laikā, kad sāku nodarboties, to mūziku, kura man patika, spēlēja uz platēm Uģis Polis un Jānis Krauklis. Plates maksāja samērā dārgi un iespējas dabūt arī nebija diez ko lielas. Vēlāk bija tāds SIA “Miljons”, tad tur varēja pa lēto dabūt, man liekas visa Rīga pirka tur plates.

KAD SĀKI AR SKRĀPĒŠANU NODARBOTIES?

Pirmo reizi skrāpēšanu izdzirdēju kaut kur 94. gadā, kad pa “Radio dejām” uzlika kādu mix kaseti, kur kāds tehno DJ, vienā vietā izdarīja tādu primitīvu “čiki-čiki”, un tad atkal bija jautājums – kas tas bija? Tad sāku interesēties, eksperimentēt uz lentēm, vēlāk uz plašu atskaņotājiem. Sēdēju, klausījos daudz ierakstus un mācījos no tiem.

KUR TU SMELIES IDEJAS UN IEDVESMAS LAI SPĒLĒTU?

Tagad tās informācijas ir tik daudz… Bet runājot par iedvesmu, to ir jāmeklē sevī iekšā, vienkārši reizēm viņa parādās nejauši, ne no kurienes, un, ja tu to sajūti, tad viss aiziet pats no sevis.

CIK LIELA NOZĪME IR TRENIŅIEM UN SAGATAVOŠANĀS PROCESIEM?

Es domāju, ka ļoti liela. Ir cilvēki, kas saka, ka nav, ka tā kā ir – tā ir. Es tā neuzskatu. Piemēram, jebkuram mūziķim, lai uznāktu uz skatuves un sāktu spēlēt, ir jāiegulda liels darbs, un lai tu varētu vispār uz vietas improvizēt, tur jau ir nenormāls darbs.

CIK TU PATS VELTI TRENIŅIEM?

Nav noteikts laiks, cik sanāk, tik sanāk. Reizēm no rīta pieceļos un 3-4 stundas no vietas nobliežu. Lielākoties cenšos pamīšus citiem darbiem ik pa laikam paskrāpēt, piemēram, pastrādāju pie pc, tad kādu pusstundu paskrāpēju, atkal pastrādāju, tad atkal paspēlēju. Cenšos regulāri to darīt un uzturēt sevi līmenī, jo to jau jūt, kad ilgi nekas nav darīts, tad līmenis krītas.

KATRAM DJ IR SAVS STILS, KĀ VIŅŠ SKRĀPĒ. CIK ILGU LAIKU PRASA TO IZKOPT UN PILNVEIDOT?

Es domāju, ka tad kad tu sāc to darīt, tev jau ir savs stils, laika gaitā tas izkopjas un tas jau ir atkarīgs no katra paša cik viņam vajag laiku, lai to izkoptu. Piemēram, kā Krii skrāpē un kā es skrāpēju – tas ir pilnīgi savādāk, viņš to redz savādāk, mēs trenējamies kopā, bet viņam ir sava un man ir sava izpratne par skrāpēšanu, un ir interesanti. Tas ir kā ar rokrakstu, visiem jau tas ir, katram tik savādāks.

KĀPĒC LATVIJĀ IR TIK MAZ DJ, KAS SPĒLĒ HIP-HOPU UZ PLATĒM PROFESIONĀLĀ LĪMENĪ?

Ja procentuāli parēķina cik ir iedzīvotāju un cik ir klubu pie mums, tad to var saprast. Daudz kur mp3 dīdžeji izkonkurē, jo viņi visu internetā sakačā, pie mums to baigi neskatās, bet citur, piemēram, Igaunijā – pamēģini tik uzkāpt uz skatuves ar mp3 diskiem, nolidinās nost vienā rāvienā.

VAI NĀKTONĒ MAINĪSIES SITUĀCIJA AR DJ?

Būtu forši ja klubi sāktu skatīties, lai nespēlē uz mp3, jo ir pietiekoši daudz cilvēku, kas meklē plates un pērk. Domāju, ka kopumā nekam baigi nav jāmainās – ja cilvēks to gribēs darīt, tad tas notiks, un būs. Tagad ir mazliet vieglāk sākt, vajag tikai naudu. Man ļoti patīk kā Oļegs un Arkāns spēlē. Domāju, ka čupām cilvēki nesaradīsies. Varbūt ja kāds no esošajiem DJ izies starptautiskā līmenī, tad visi arī gribēs būtu DJ, līdzīgi kā mūsējie hokejā, tiklīdz kaut ko vinnē, tā visi ir baigākie fani.

VAI TAS BŪTU LABI, JA VISI GRIBĒTU BŪT DJ?

Visi nebūtu DJ, tas būtu tikai bums. Grūti pateikt vai tas nāktu par labu hiphopam.

KĀ TU VĒRTĒ TO, KA TAGAD JAUNĀS TEHNOLOĢIJAS ĻAUJ PLATES AIZVIETOT AR PORTATĪVO DATORU, NO KURA LAIŽ MŪZIKU UN SKRĀPĒ UZ PLAŠINIEKIEM?

Sākumā biju ļoti pret to, likās, ka tas ir slikti. Bet no otras puses, tas cilvēkiem, kas sāk ar to nodarboties, paver lielisku iespēju sajust kā tas ir. Platēs aiziet liela nauda, ja tu gribi trenēties, vajag kaut kādu plašu kolekciju. Šajā gadījumā tas ir baigais atspēriena punkts, lai sajustu to plašu fišku. Es esmu mēģinājis, man pašam nepatīk. Skaņas ziņā arī atšķīrās, vienīgi, ja tu ar labu skaņas karti pārraksti plates uz pc, tad vēl ir ok, bet just to tāpat var. Jo plate ir dzīva, piemēram, man ir plates no 97. gada, kuras es uzlieku klubā un tur ir tās vibrācijas, sprakšķi, kas rodas laika gaitā, tā ir plates vēsture, plate ir kā personība. Ļoti interesanti ir tas, ka piemēram, ja tu pārraksti plati, ja uzmanīgi ieklausās, ja tas ir, piemēram, klubā, var dzirdēt ovācijas, jo adata ir vibrācija, viņa atskaņo visu, ja uzgriež baigi skaļi, tad pa adatu var runāt kā pa mikrofonu (smejas).

VAI IR VĒL KĀDI INSTRUMENTI KO TU SPĒLĒ?

Jā, klavieres. Tagad mācos klavieres jau trīs gadus, un esmu jau par klasi pārlecis (smejas), un tagad mācos 5. klasē.

KĀ TU TĀ IZDOMĀJI?

Tu nonāc līdz kaut kādam mirklim, kad tu saproti, ka lai tu kaut kādu mūziku spēlētu, kaut vai skrečotu, tev ir jābūt kaut kādām padziļinātākām zināšanām un praksei. Tāpat arī tas paver plašāku redzesloku. Vispār tagad ļoti daudz laiku pavadu pie klavierēm.

KĀDU MŪZIKU PATS KLAUSIES UN CIK BIEŽI SANĀK SPĒLĒT?

Spēlēt sanāk bieži. Spēlēju tikai to mūziku, kas man pašam patīk. Daudz jazz un hip-hop jazz.

KĀDI MĪĻĀKIE IZPILDĪTĀJI?

Vairāk tas ir new jazz, viens no maniem favorītiem ir – Quantic, Viņš taisa gan hip-hopu, gan jazz, gan breikbītus. Tas ir džeks, kas pats programmē, spēlē ģitāru, saksofonu, basu. Tikko iznāca pēdējais albums, kas pie manīm jau ir ceļā.

KĀ TU VĒRTĒ LATVIJAS REPERUS – VAI IR ATTĪSTĪBA, VAI IR IESTAGNĒJIS UN VISS BALSTĀS UZ VECĀM VĒRTĪBĀM? VAI REDZI JAUNOS?

Jaunos nav sanācis redzēt. Ir tie, kas ir, un tie progresē un turpina darīt. Bet gan jau parādīsies drīz jaunie.

KVALITĀTES ZIŅĀ SALĪDZINOT AR EIROPU?

Ir jau normāli. Laiku atpakaļ man bija VIVA mājās, tur sanāca redzēt dažādus hip-hop koncertus, un likās, ka, ja mēs tur tiktu, tad hip-hops tur būtu 5x augstākā līmenī. Tur ir cita situācija, daudz vairāk cilvēku, vieglāk nopirkt aparatūru, tieši tāpēc daudzi tur sāk ar paviršu pieeju un ar citiem mērķiem. Mums Latvijā ir normāls līmenis, to ir teikuši arī cilvēki, kas atbrauc no ārzemēm, jo te ir tā, ka tie, kas to dara, tie dara to, jo bez tā nevar izdzīvot. Uz hip-hop te nopelnīt nevar, līdz ar to mūzika, kas te tiek radīta, ir patiesāka.

KĀ AR PRODUCĒŠANU, KO ESI PRODUCĒJIS?

Sanāca UFO albumam dažas dziesmas noproducēt, tas bija tikai tāds pieskāriens. Ik palaikam sanāk kādu remiksu uztaisīt. Tagad man ir MPC 1000, ko cītīgi studēju.

KĀDI IR MĒRĶI SAISTĪBĀ AR PRODUCĒŠANU?

Tagad ir viens projekts ar Denisu Paškēviču, iespējams būs albums šogad vai nākamgad, kurā es būšu kā līdz producents.

KĀDI HOBIJI, AIZRAUŠANAS ĀRPUS MŪZIKAS?

Basīti patīk uzspēlēt (smejas).

Citas intervijas

Intervija ar Ozolu
Abstraktais poetiķis Kaņepe. „Katrs par katru savādāks, katrs par katru labāks...”