Intervija ar Ozolu

Pirmdiena, 3. jūlijs, 19:30

Tavā pirmajā singlā no jaunā studijas albūma tu runā par to, ka esi atpakaļ. Kur tad tu īsti biji?

Ģirts ir atpakaļ. Nu jā... Cilvēki man apkārt jautā, kur tu esi pazudis, jo viņiem laikam pietrūkst tas, ka neesmu medijos un visur citur redzams. Daudzi domā, ka vispār esmu beidzis muzicēt. Pirms gada sāku vairāk ar drēbēm nodarboties, man vēl joprojām to ir grūti apvienot. Tad es mainīju nedaudz savu nostāju, bet tas saistīts ar notikumiem manā personīgajā dzīvē. Es back, tas ir tā, ka esmu atpakaļ kā jauns. Zināmā mērā savādāks. Šī ir mana jaunā albūma tituldziesma, kas diezgan asi un atklāti uzrunā Latvijas medijus. Es vienkārši uz sava viļņa rakstu savas dziesmas un man neinteresē vai nopirks to albūmu 50 diskus vai 10 000. Ja daži cilvēki, kas man blakus, pateiks, ka tas ir zajebis, tad man būs normāli..

Pāris vārdos par savu ikdienu…

Visa mana ikdiena šobrīd ir liels skrējiens, lai būtu materiāla labklājība un arī iespēja citur kaut kā izpausties. Pēdējā laikā mana nostāja ir panākt tādu materiālo situāciju, lai man nebūtu jādomā par to, vai mani spēlēs vai nespēlēs radiostacijas. Ja gribu ierakstīt jaunu dziesmu, es eju un ierakstu. Ja gribu izdot albūmu, es to izdodu. Savukārt finansējums tiek radīts kaut kādā citā vidē. Tā cita vide mani pēdējā laikā sāk havāt nost, un pie klades tieku reizi trijās nedēļās, un tad es jūtu, ka nevaru atvērties.

Kāda ir tava pasaules uztvere tagad salīdzinājumā ar to, kāda bija tad, kad rakstīji pirmo albūmu?

Es domāju, ka šajā laikā hiphops kā tāds ir mainījies. Tu paliec vecāks. Es vienmēr esmu klausījies dažādu mūziku. Ir tādi mūziķi, kas laika periodā iespaido visu tavu vilni Man tā pa viļņiem ir bijis, ka nedaudz ietekmē dažādi notikumi un lietas. Pēdējā laikā mani ir ietekmējuši vairāki izpildītāji tieši ar savu pozīciju un attieksmi kultūrā kā tādā.

Kas tev ir mūzika?

Tās ir kaut kādas iekšējas noskaņas, kas tiek radītas ar domu, kā jūties konkrētā brīdī, neatkarīgi no tā vai māki spēlēt vai nemāki. Ja jutīsies smagi, tad pieejot pie klavierēm tu tā arī spiedīsi tos taustiņus. Ja jutīsies baigi labi, tad tā arī močīsi. Tādā ziņā pat nav svarīgi vai esi mūziķis, vai nē. Es rādu tekstus cilvēkam, kas man taisa mūziku, un stāstu kādu noskaņu es redzu. Šobrīd mana mūzika ir pakārtota tekstam.

Šodienas šovbizness un estrāde Latvijā...

Viņas praktiski nav (smejas). Un tajā pašā laikā ir stulbi to apzināties. Es nevarētu iedomāties, ka es būtu popmūziķis, jo man būtu diezgan grūti. Par cik esmu hiphopers, tad man nav kauns iet uz ielas plakātus līmēt. Es varu sevi pozicionēt savādāk, nekā to dara, piemēram, Lauris Reiniks. Dotajā brīdī esmu tā kā nodalījies no tā. Mani pamata ienākumi ir saistīti ar hiphopu, bet šobrīd tā nav mūzika.

Kāpēc sāki rakstīt?

Vienkārši gadījās tā, ka sākotnēji Gustavs visai grupai Fact rakstīja tekstus. Viņam sāka visa tā štelle sanākt un attīstīties. Fact albūmā arī es pirmos tekstus angliski rakstīju. Pēc tam mēs pārgājām uz latviešu valodu. Ja šodien paklausās pirmo dziesmu „Deviņvīru spēks”, tad viņa liekas tāda funny. Tas bija tāds Gustava pirmais mēģinājums darīt kaut ko latviski.

Pastāsti par Roolmakaz?

Roolmakaz. Nu ja iedziļinamies tajā visā kopā, tad tas tusiņš bija, bet nu viņš nebija tāds. Es baidos, ka arī Wu-Tang Clan galīgi nav tāds, kāds priekštats visiem ir radies – nu, ka asinis līst un es par tevi brāl`. Viņi jau arī pēc pirmā albūma katrs uz savu stūri sāka skatīties. Bet nu Roolmakaz bija vairāki konči un tur arī varēja redzēt, ka daži bija tādi atraktīvi, bet citi atkal tādi pasīvi. Gustavs toreiz to visu kuhņu regulēja, un varēja redzēt, ka bija cilvēki, kas viņā ieklausījās, bet citi vienkārši māja ar galvu un nākamajā koncī darīja tāpat…tur bija arī tādi cilvēki, kas bija tipa draugi.. nu jā mēs repojam kopā, bet attieksme tāda, ka varētu arī nerepot…
Es baigi gaidīju to albūmu, kas principā jau bija ierakstīts. Manliekas, ka tas būtu bijis baigais pisiens tajā laikā. Tur bija ahujena daudz labas dziesmas. Atceros, ka Matīss Akurāters bija baigi labo tēmu iemočījis. Ja tā padomā, tad tagad gribētos to albūmu vēlreiz noklausīties. Tur bija daudz latviešu sampļu.

Kas notika ar Austrumbloku?

Tas bija projekts, kas negāja jau sākotnēji tādā ziņā, ka ir producenti, kas ir labi idejiskā līmenī, bet viņi nav spējīgi to visu pacelt līdz galam. Tas baigi apgrūtināja muzikālo daļu. Paralēli tam visam daži no dalībniekiem sāka pamatīgi aizrauties ar meinstrīmu..Bet citi atkal mainīja savu nostāju. Es varēju vērot kā neilgā laikā izmainās cilvēki. Katrs gribēja būt personība, frizūras mainījās (smejas). Es tikai skatījos un brīnījos. Bet kopumā priekš manis tas bija zajobanijs projekts… grūts. Pa to laiku, kamēr ierakstījām to vienu albūmu, es būros, šāvos un krustus metu tā, ka es būtu sev 3 albūmus ierakstījis. Bet nu šim projektam nebija domāts turpinājums.

Vai ir Latvijā kāds jaunais izpildītājs, kas tev ahujena piedur?

Viennozīmīgi Nātre. Viņš savos 16 gados tādu ļiru močī ārā. Viņš tā spontāni uzradās festivālā pagaišgad un iepisa tos frīstailus. Pēc tam es sapratu, ka viņš tur baigos mesus netā bij metis pret mani. Es pieļauju, ka nenormāli daudz cilvēku taisa un taisīs tādus mesus, lai arī viņi mani nezin, bet redz, mani tādu, kādu jūs redzat, mediji uztaisa. Kurta jaunajā albūmā es tieši par to izsakos, ka tevi var uztaisīt par svēto, tikpat labi par klaunu. Ja nesekosi tam līdz tad viņi rakstīs ko gribēs.

Kā pārējie Pionieri?

Teikšu godīgi. Picasso vēl piedur, viņam tāda interesanta pasniegšana, pēdējā laikā arī TNT!

Visu laiku labākais hiphop albūms?

Big Noyd „On the Grind”

Par jauno albūmu.. Galvenā ideja un kādas tur noskaņas?

Noskaņas īstenībā ahujenna dažādas. Ar to pirmo singlu es gribēju bišķi ķircināt medijus. Apmēram tā, mediji, mums priekš jums ir divi pirksti. Albūmā ir 3 tādi agresīvi soļņiki. Vairākas dziesmas ar Kurtu un Nātri. Ar Nātri tāda dziesma Poētu klubs. Tur ir tā, ka spontāni radīta vide, poētu klubs, kas itkā atrodas Alberta ielā tādā un tādā namā, visi ieņem savas vietas, poēti nāk uz skatuves un sāk dragāt. Viņa ir uz tāda pozitīva viļņa, kur 70o gadu sampls nogriezts. Vēl plānots, ka albūmā piedalīsies Piccaso, Āķis, varbūt arī Emīls.

Kas producē?

Dotajā brīdī dažādi cilvēki. Emīls, Domino, Rasels, bet gribu, lai vēl producē Štekers un Kpc.

Vai bija kāds labs izpildītājs šogad hiphop festā?

Pagaidām no latviešiem varētu Kāsi izcelt. Un no krieviem bija tādi no Liepājas Točki opori laikam.

Kā tev Krievijas hiphops?

Daudzi man patīk. Pēc Smoky Mo albūma neko daudz neesmu klausījies. Krec esmu klausījies. Tas skumjais viņu albūms patika. Krovostok tāds no pēdējiem vēl labs (smejas). Triada man riktīgi piedur. Kādreiz Zloj Duh. Un, protams, Kasta. Pēdējais Feniks diezgan interesants, skiti baigi patika.

Ar riteni vairs nebrauc? :)

Nē nē, vairs nebraucu (smejas)

Dievam tici?

Nezinu, vienu brīdi bija kautkas tāds sevī. Vispār jau hiphops ļoti bieži pozicionē kautkādu saikni ar dievu un visu pārējo, bet nu man nav tur nekādas autoritātes, lai vilktu kaut kādas paralēles ar reliģijām un tādām štellēm.

Ko vispār par kristietību domā?

Nu ja cilvēks caur to ir atradis kaut kādu ceļu, un ja dzīvē dara kautko labāk vai risina problēmas, tad ir ok, bet tiklīdz viņš sāk likt man to visu virsū un stāstīt, ka neesmu vēl sevi atradis, tad ir savādāk. Bet nu ja viņš ar sevi ņemas, un tā viņam vieglāk uzsākt dienu, tad lai ņemas.

Kas tādā gadījumā radīja pasauli?

Ādams un Ieva (smejas). Nu es nezinu, kas radīja. Principā nedomāju par to.

Ozols un alkohols…

Ir tā, ka man tāds ikdienas darbs, ar ko es daļēji pelnu naudu, ir tāda ilga stāvēšana pie pults un mūzikas likšana. Tā mūzika nav man tāda sirds mūzika. Brīžiem tu spēlē, spēlē un saproti, ka spēlē jau kuro stundu un hujova paliek, un vienīgais risinājums ir aiziet augšā pie bārā, iepist kautko, lai atlaiž. Agrāk jau baigie afterpārtiju puiši bijām. Tad jau vairāk sanāca.

Attiecības ar narkotikām…

Piemīt jau kaut kādas burvestības narkotikām, ka viņas tevi atlaiž. Normālas tādas attiecības, bet nu nav nekāda baigā mīlestība.

Kad mediji beigs ignorēt hiphopu?

Ir jau daudzi projekti plānoti. Agrāk bija Super FM, tad arī netika lokālais hiphops ignorēts.
Sola te mūzikas televīziju Latvijā, tad ar laiku tur arī varētu kādu stundu nedēļā veltīt hiphopam. Un tad arī būs citi apgriezieni ar klipiem. Jauniešiem vispār šeit nav radio, ko klausīties. Ir divi lieli radio latvijā, viens bliež pop/alternative, otrs vispār huj zin ko bliež. Pārējie mazie lec viņiem pakaļ. Lai uztaisīti savu radio ir jābūt ļoti labos draugos ar attiecīgiem cilvēkiem!

Citas intervijas

Rīgas smarža saplūst ar mūzikas smaržu, un tās veido kokteili.
Intervija ar dj Monstru.