Rīgas smarža saplūst ar mūzikas smaržu, un tās veido kokteili.

Trešdiena, 28. jūnijs, 20:09

Runu Zāles dalībnieki nepārstāj priecēt savus klausītājus ar arvien jauniem albumiem. Salīdzinoši nesen plašākai sabiedrībai kļuva zināms, ka drīzumā ir gaidāma vēl viena relīze. Divi no Runu Zāles iemītniekiem – wiesturz un bū-š – šobrīd strādā pie sava kopīgā albuma. Karstajā vasaras dienā mēs daudz runājām par rudeni…

Wiestur, Tavs oficiālais albums iznāca 2004. gada rudenī, bet Tavs, bū-š, pagājušā gada rudenī. Kas jauns šobrīd? Pie kā strādājat?

bū-š: Pie 2006. gada kopīgā rudens albuma. Nosaukumu vēl nevajag atklāt… Tas tādai intrigai, bet viņš būs rudenīgs gan noskaņojumā, gan nosaukumā.

wiesturz: Un nāk ārā arī rudenī... Viss rudenī...

bū-š: Tas ir signāls no citām planētām, ka viss notiek rudenī... Topošajā albumā lielāko daļu no saviem tekstiem es esmu sarakstījis pagājušajā rudenī, dažus pat aizpagājušajā ... Šī albuma koncepcija bija skaidra vēl pirms tika izlaists albums „nevietā...”. Mums šī albuma tapšanas procesā nav tā, ka mēs kaut ko gribam uztaisīt, piespiežot sevi. Mums tā pēkšņi: „O! Tas ir tas, ko mums vajadzēja.” Nu un tad pierakstam…

wiesturz: Muzikāli albums arī bija nokomplektēts var teikt jau pirms gandrīz diviem gadiem, bet mēs neesam no tiem, kas steidzas, mēs ļaujam lietām notikt pašām, jo steidzoties tu nekad nenonāksi līdz īstajam brīdim.

Vai albumā būs kādi viesmākslinieki?

wiesturz: Nebūs… Būs gļuki, citas balsis, bet tā, ka piedalās viesmākslinieki, tā nebūs.

bū-š: Nebūs sveši muzoni, nebūs sveši teksti, nebūs svešs reps.

Kas producēs albumu?

wiesturz: Muzikāli lielākā daļa būs manējie un pārējie būs bū-š. Bet izpildproducenti esam mēs abi.

Tātad – neviens cits Runu Zāles dalībnieks nepiedalīsies albuma tapšanā?

bū-š: Tā nu ir sanācis, ka šis būs tikai mans un wiestura duets.

Cik daudz jau ir ierakstīts un cik dziesmu būs albumā?

wiesturz: Ir grūti pateikt, cik precīzi ir ierakstīts, jo ir atsevišķi gabali, kur ierakstīta tikai mana puse, citiem bū-š...

bū-š: Mēs to albumu tinam kā kamolu. Atnākam uz studiju, sākam strādāt, bet jūt, ka neiet viena dziesma, tad pamēģinām citu – un tā aiziet! Īstenībā ir jau daudz ierakstīts… Septembrī būs gatavs… kopā varētu būt ap 20 trekiem.

Jūs muzicējat jau ne pirmo gadu. Vai jūs jūtat atšķirību kopš pirmās uzkāpšanas uz skatuves un pēdējiem koncertiem tieši apmeklētāju un atbalstītāju ziņā?

wiesturz: Zin’ kā... Pēdējā koncertā Studentu klubā Tu ieej zālē un skaties uz tiem cilvēkiem, un domā – no kurienes viņi ir? No kurienes viņi uzradušies? Jo divus gadus atpakaļ bija pavisam citi cilvēki…

bū-š: Un kur tie ir pazuduši?

wiesturz: Un nav jau tā, ka tie ir kaut kādi jaunieši, kas nebija tad un ir tagad… Bet galvenais, man liekas, ir tas, ka tagad koncertos ir jūtama daudz pozitivāka aura, cilvēki ir kļuvuši mazliet brīvāki, šūpojas līdz vairāk. Protams, tas ir vairāk vietās, kur mūs zina un gaida. Tā kā publika mainās…

bū-š: Publika mainās, bet, piemēram, ir tādi jauni cilvēki, kas klausās, nāk uz Runu Zāles koncertiem… Un jautā autogrāfus… Es sākumā domāju, ka tas tāds joks…

Un kā Tu attiecies pret autogrāfiem?

bū-š: Ja es redzu, ka tas ir nopietni, ka tas cilvēks grib to autogrāfu vai fotogrāfiju, tad es to uztveru pozitīvi… Tas nāk tikai par labu… Ja jau viņam tas ir svarīgi… Bet ir daļa jaunatnes, kuru es vispār nesaprotu – ko viņi domā? Tā ir tā paaudze, kas uzauga uz Eminem un 50 cent un tagad sāk staigāt platās biksēs, nesaprotot pat mazu daļu no hiphop vērtībām.

wiesturz: Dzimuši brīvajā Latvijā...

bū-š: Es nevaru iedomāties, kā tā paaudze uztver mūsu mūziku… Es nezinu…

wiesturz: Uz koncertiem viņi nenāk….

Kāds jūsuprāt ir jūsu klausītāju loks vecuma ziņā? Un kādam tam būtu jābūt?

bū-š: Tam jābūt tādam, kāds tas ir… Cilvēks reizēm 12 gados var saprast vairāk nekā 35… Tas nav svarīgi, cik tev ir gadu… Galvenais, cik viņš ir brīvs prātā.

wiesturz: Ja viņš ir atvērts pret mūsu mūziku, nav nozīmes vecumam.

Latvijas radio ļoti minimāli atskaņo hiphopu. Vai to vajadzētu mainīt? Vai vajadzētu izveidot vairāk hiphop radio raidījumus?

bū-š: Tur ir jāmainās industrijas cilvēkiem. Es esmu mēģinājis veidot raidījumus radio, bet tur vadība atbild: „Jā, ideja ir laba, viss ir labi, bet mūsu radio standarti neatbilst hiphopam.”

wiesturz: Viņi vēl varētu izpētīt, cik procenti jauniešu vispār klausās radio, jo viņiem jau tur nav, ko klausīties.

bū-š: Bet būtu forši, ja pa radio skanētu latviešu hiphops, jo tādejādi cilvēki būtu vairāk informēti. Jo, ja cilvēkam bliež katru dienu šlāgerus vai kaut kādas gejiskas grupas, kas dzied par vienu un to pašu, tad ko mēs varam gribēt no tiem cilvēkiem? Ja viņiem katru dienu ausīs lej indi, tad arī viņi paliek tādi nedzīvi.

wiesturz: Man liekas, ka cilvēkam jāļauj ir izvēlēties, ko viņš grib klausīties. Radio šo izvēli cilvēkiem nedod. Tas nevar tā vilkties mūžīgi…

Vai jūsuprāt pēdējos gados Latvijas hiphopā ir manāma izaugsme tieši producēšanas ziņā? Vai kāds Latvijas producents pēc pāris gadiem varētu sadarboties ar kādu no, piemēram, Francijas vai Vācijas izpildītājiem?

wiesturz: Es domāju, ka ir tādi, kas jau šobrīd varētu producēt. Tur liela loma ir menedžmentam.

bū-š: Ir citās valstīs „švakāki” producenti, kas producē lielus māksliniekus.

wiesturz: Bet, ja runā par jaunajiem producentiem Latvijā, tad daudziem vēl jāmācās, bet ne jau Ritma Institūtos. Lai labāk paklausās kādus ārzemju ierakstus, lai palasa forumus…

bū-š: Lai cilvēki mācās, nevis sēž uz Fruity Loop 3 sampliem un tēlo baigos producentus, rakstot visādu sviestu netā. Latvijā tie, kas varētu konkurēt ar ārzemēm – tie cilvēki jau ilgāku laiku darbojas mūzikā. Es domāju, ka pēc laika būs, kas producēs ārzemju izpildītājus. Galvenais ir būt prasīgam pašam pret sevi…

wiesturz: Netaisīt bītus uz datora tumbiņām un netēlot komponistus pie klaviatūras.

bū-š: Tad jau labāk netaisīt vispār… Nē, nu taisīt, mācīties – labi, bet nu neizplatīt tos bītus publiski, lai nepiekakātu to hiphop kultūru. Nemaksā jau tā tehnika tik ļoti dārgi, ja ir vēlme tam nopietnāk pievērsties.

wiesturz: Var vienkārši painteresēties, cik maksā kāda no studijas iekārtām, un kur to var nopirkt, jo, ja tu nopērc mūzikas centru, par to pašu naudu varētu nopirkt studijas monitorus…

Bet nu tā jau ir attieksme… Cilvēki jau paši izvēlas prioritātes… Skatoties uz savām iespējām…

wiesturz: Jā, attieksme, bet daļēji arī tāda dezinformācija, jo cilvēki nezina, kur ir tie mūzikas aparatūras veikali. Man, piemēram, studija ir jau kādus četrus gadus, un ik pēc kāda laika posma es kaut ko piepērku klāt. Var jau atlikt to naudu nedaudz.

bū-š: Tur jau daudz ir atkarīgs no cilvēka, jo bieži, kad sāk runāt par naudu, tie „lielie reperi” arī parāda, cik nopietni viņi ir tajā hiphopā.. Cilvēks var teikt: „Jā, darām, darām!”, bet ar laiku vajag sākt pacelt to līmeni un tad ir: „Eee…Aaa…A man nav… Varbūt kaut ko jūs, bet es kaut kad vēlāk… Ai, es tad vispār nerepošu!” Pēc pirmajiem pārbaudījumiem daudzi Latvijas reperi ir beiguši repot. Tās summas tehnikai nav astronomiskas. Neiet jau runa par nabadzību, bet par citām prioritātēm, piemēram, mašīnām, tusiņiem.

wiesturz: Piemēram, smieklīgi ir kad kāds saka, ka viņam nav naudas, lai nopirktu albumu, bet pats stāv pie bāra ar viskiju rokā, kas maksā 3 Ls, un sazin cik jau tādus izdzēris. Nevajag melot pašiem sev.

wiestur, Tu ar producēšanu nodarbojies jau ilgāku laiku un esi producējis vairākus izpildītājus. Vai ir vēl kāds, kuru Tu būtu vēlējies producēt?

wiesturz: Es sevi par baigo producentu neuzskatu un īpaši nesaspringstu uz producēšanu. Tie cilvēki, kas man ir apkārt, viņi zina, ka jebkurā brīdī var ienākt pie manis, pateikt, ka vajag kādu bītu, paskatīties no esošajiem. Ja no tiem nav, tad varu uztaisīt, ko vajag. Ja izveidosies kāda sadarbība, tad tā notiks pati no sevis… Tāpat, kā mums ar albumu tagad – mēs nesaspringstam, tās idejas vienkārši ir ap mums un mēs viņas spējam noķert.

Vai bez hiphopa jūs klausāties vēl citu mūziku?

wiesturz: Protams, piemēram, man darbā visu laiku skan SWH, tā kā es dzirdu visus tos „brīnumus” tur. Bet tā – džezs, blūzs, klasiskā mūzika. No tā jau arī hiphops ir daudz aizguvis tieši muzikālā ziņā. Nesmādēju arī smagākas vai elektroniskas skaņas… viss atkarīgs no tā, kāds izpildītājs un kā viņš sevi pasniedzis.

bū-š: Jā, man ir līdzīgi. Reizēm ir tādas dienas, kad gribās kaut ko pavisam mierīgu… Džezu, piemēram, vai klasisko mūziku.

Kas jūs iedvesmo?

wiesturz: Principā jau viss, kas notiek… Tie ir dažādi mirkļi un momenti, kad noteiktas lietas sakārtojas noteiktā vietā un secībā, radot iedvesmu… citā vietā un secībā šie paši priekšmeti vai dzīvās būtnes tevi atstās vienaldzīgu… nekas nav viennozīmīgs…

bū-š: Smaržas vēl iedvesmo. Pilsētas, vakara, Rīgas, arī mūzikas smarža. Īpaši iedvesmo brīdis, kad Rīgas smarža saplūst ar mūzikas smaržu un tās veido kokteili.

wiesturz: Vistrakāk ir, kad Tu uztaisi to dziesmu, un tad klausoties atsauc atmiņā visas tās izjūtas un smaržas…

Latvijā joprojām reti kas zina Gustavu Krauju, Krievijā sākotnēji neatzina Puškinu, jo uzskatīja, ka viņš ir pārāk vulgārs, bet tagad tā ir klasika. Kā jūs domājat, kāda būs attieksme pret jūsu daiļradi pēc gadiem 50?

wiesturz: Es par to nedomāju.

bū-š: Es par to negribu domāt. Tas nav atkarīgs no mums.

wiesturz: Mēs jau būsim miruši, un, ko cilvēki darīs tad, tas jau no mums nebūs atkarīgs.

Jums ir kādi iecienītākie dzejnieki vai rakstnieki?

bū-š: Dzejnieki… No latviešiem – Eduards Veidenbaums.

wiesturz: Jā, es ar tā varu teikt. Vēl pēdējais, kas man baigi patika un iesēdās atmiņā – tas ir Edgars Po.

bū-š: No rakstniekiem man pēdējā laikā baigi piedur Pauls Bankovskis. „Eiroremonts” baigi sagāza… Nu un, protams, Kurts Vonnegūts. Tur lasi un lasi, un smejies par to ironiju.

Vai nav tā, ka ir cilvēki, kas, klausoties jūsu daiļradi, to nemaz „neatver”? Viņi it kā klausās, bet nekā nedzird un nesaprot.

wiesturz: Tad tas nav domāts viņiem.

bū-š: Viņiem to nevajag.

Bet jūs gribētu, lai viņi jūs saprastu?

wiesturz: Es personīgi savu mūziku nevienam neuzspiežu, man nevajag, lai mani visi saprot. Tai pašā laikā smieklīgi arī ir tas, ja kāds saka, ka viņš visu saprotot, ka visi zemteksti viņam ir skaidri. Bet tas nav iespējams, jo jebkurš mākslinieks pateiks, ka pats brīžiem pazūd savos darbos, meklējot skaidrojumus…

bū-š: Es negribētu, lai viņi mani saprot. Tie cilvēki, kam mani jāzina, tie mani zina; Tie, kam mani būs jāuzzina, mani uzzinās.

Kāds ir pēdējais albums, ko esat noklausījušies?

bū-š: No jaunākajiem tieši?

Nē, ne tikai. Vienkārši – pēdējais, kas ir noklausīts.

wiesturz: Es vakar Onyx „Shut’ em down” noklausījos :)

bū-š: Hamiļu (Kasta) – „Feniks”.

Kas jūsuprāt ir kultūra un kulturāls cilvēks?

bū-š: Skatoties, pie kādas kultūras tu piederi. Piemēram, ja es dzīvoju hiphop kultūrā, tad esmu tik kulturāls, cik es jūtos hiphopā.

wiesturz: Vienam tu esi kulturāls, citam vulgārs… vienam hiphops ir kultūra, citam melni klekši baltajā kultūras lapā... viss ir atkarīgs no vietas un laika, kurā Tu esi dzimis, un cilvēkiem, kas tev ir apkārt.

Kā jūsuprāt sabiedrībā uztver reperus?

wiesturz: Neuztver.

bū-š: Latvijā – vēl neuztver; neuztver nopietni.

Piemēram, Tu ej pa ielu. Kā Tu domā, kā viņi Tevi uztver / neuztver ?

bū-š: Atkarībā, kāds ir tas cilvēks. Ja tas cilvēks ir jau iepriekš saskāries ar reperiem…

wiesturz: Atkarībā – ar kādiem reperiem.

bū-š: Bet nu Latvijā vēl neuztver reperus, jo mēs esam atpalikuši dažādās jomās, kā valsts. Mums vispār puse nācijas dzīvo Rīgā, bet otra puse brauc pa grantētu ceļu līdz savām mājām. Mēs esam apmēram miljons, kur gandrīz viena puse ir pensionāri, bet otra pakāpeniski dodas uz Īriju.

wiesturz: Sabiedrības domu veido masu saziņas līdzekļi un cilvēku grupa, kurā viņi komunicē un dzīvo… ja šī sabiedriskā doma un cilvēki, kas apkārt, lielākoties pret hiphopu izturas ar necieņu, tad nevajag brīnīties, ka mūs nesaprot vai neuztver… bet viss jau ir mūsu rokās, lai to mainītu…

bū-š un wiesturu intervēja Skutelis. 2006. gada jūnijs.

Citas intervijas

Intervija ar Gustavo
Intervija ar Ozolu