Kurts un dj Krii – Kā 10 naktīs ierakstīt albumu?

Ceturtdiena, 22. februāris, 17:00

Pavisam drīz, sestdien 24. februārī, LMA Studentu klubā notiks kārtējais hiphopZ.lv rīkotais ikmēneša hiphop baļļuks, kur kā īpašie viesi ar ekskluzīvu programmu būs dj Krii un Kurts, kas pagājušogad ar hiphopZ.lv izdevniecības starpniecību, līdz klausītāju ausīm beidzot nogādāja savu kopējo albumu „Pilsētas leģendas 1. daļa”. Šoreiz sanācām kopā, lai parunātu par albumu, hiphopu un dzīvi, kā arī uzzināt vai no abiem māksliniekiem varam sagaidīt albuma turpinājumu.

Cik sen un kur iepazināties?

Krii: Baigi sen iepazināmies.
Kurts: Iepazināmies jau ļoti sen, laikam 2001. gadā, kad ar Ozolu kopā vēl braucām tūrēs pa Latviju.
Krii: Savā ziņā viņš arī deva lielu atbalstu karjeras sākumā.
Kurts: Jā, lielu skatuves pieredzi iedeva.

Kādas tagad jums ir attiecības ar Ozolu?

Kurts: Normālas, cilvēcīgas attiecības, var teikt, ka labas.

Kāds bija tas laiks, kad jūs sākat muzicēt, salīdzinot ar to kā ir tagad?

Krii: Mazāk darba bija, mazāk atbildības sajūta pa dzīvi.
Kurts: Precīzi (smejas).
Krii: Viss gāja tāda savā vilnī.

Tagad esat nopietnāki palikuši?

Krii: Tagad jā.
Kurts: Nevar vairāk laist tā kā agrāk varēja. Zini, aizbrauc koncertūrē un pat nezini kad atgriezīsies atpakaļ. Pilnīgs pofig uz visu bija. Hiphops bija augstākais dzīvē, nekas cits tai laikā nebija man svarīgāks.

Kā bija jums abiem sastrādāties kopā?

Krii: Baigi viegli īstenībā.
Kurts: Sastrādāties kopā bija pat daudz vieglāk nekā dažreiz sadzīvē satikties un satusēties kopā.
Krii: Tad, kad rakstījām albumu, viss kaut kā gāja ļoti viegli, kā pa sviestu.

Pastāstiet mazliet par albuma tapšanas procesu?

Kurts: Daudz kafijas, strādājām pa naktīm. Kopā laikam sanāca 10 naktis. Pie tam, ne jau katru nakti bija kāda dziesma gatava.
Krii: Tas kā kuru reizi, sanāca pat vienā vakarā 3 iemaukt.
Kurts: Pēdējo ierakstījām “Daži vārdi” 6os no rīta, kad man jau bija jālido prom. Daļēji pat frīstails jau sanāca beigās.

Sanāk, ka ļoti īsā laika sprīdī jūs ierakstījāt albumu. Vai esat apmierināti ar rezultātu? Vai neliekas pašiem, ka varēja vēl labāk?

Krii: Esam ļoti apmierināti ar rezultātu.
Kurts: Uz to brīdi tā tam bija jābūt.

Bet tagad, ja paskatāties?

Kurts: Tagad, ja paskatās, tad tā noskaņa jau ir pavisam savādāka.
Krii: Svaiguma sajūta nerodas, klausoties to albumu (abi smejas). Bet kopumā ir baigi kruta.
Kurts: Man arī patīk.
Krii: Kāds viņš ir, tāds viņš ir.
Kurts: Īstenībā albums baigi labi atspoguļo tā brīža sajūtas.
Krii: Tāds ļoti patiess.
Kurts: Vēl gribas piebilst to, ka ja mums vēl būtu 10 naktis klāt, tad iespējams, ka otru daļu arī būtu pabeiguši, jo beigās baigi ieskrējāmies.
Krii: Un īstenībā baigi ilgi arī dzīvojām ar sajūtu, ka būs tā otrā daļa.

Un kā tad galu galā ir? Būs otrā daļa?

Kurts: Tagad jādomā.
Krii: Skatīsies, kā dzīve iegriezīsies.
Kurts: Par cik bija 1. daļa, tad jau noteikti vajadzētu arī otro. Priekš kam tad pirmo bija taisīt?

Bet tāda konkrēta plāna ķerties klāt nav?

Kurts: Tas varētu notikt drīzāk tā pēkšņi, kādā mirklī.

Muzikāli pie 1. daļas strādāja tikai Krii, vai arī vēl kāds cits tika piesaistīts?

Krii: Es strādāju kā izpildproducents, muzikālās daļas vadītājs. Tika piesaistīta vijolniece Anastasija no “Sound Factory”, kas “Pēdējos varoņos” iespēlēja vijoli, Ilze Grunte iespēlēja ģitāru dziesmās “Kā tie tur” un “Dziesma manai pilsētai”.
Kurts: Arī Emīls Zants piedalījās – viņš noproducēja muzikāli dziesmu kopā ar Ozolu “Sava patiesība”.

Albumam ir ļoti interesanta noskaņa, kā līdz tādai nonācāt?

Krii: Īstenībā jau albums sākotnēji bija ierakstīt vēl vienā, pavisam citā variantā. Kad Kurts atbrauca atpakaļ, tad albums jau bija savādāks, daudz ko samainījām.
Kurts: Man mājās kaut kur vēl mētājās matricās pirmā versija, pēc 10 gadiem varēs izdot, tas tā – intrigai (smejas). Pirmajā versijā bija pavisam savādāka noskaņa.
Krii: Starp citu, tie, kas bija dzirdējuši pirmo versiju, teica, ka tajā pat vēl vairāk bija iezīmēts tas laiks, tās 10 dienas, ko pavadījām studijā.
Kurts: Atbraucu no ārzemēm, un bija jau cits skats uz dzīvi.
Krii: Es vēl gribēju piebilst, ka, tad kad runājat par Kurta un Krii albumu „Pilsētas leģendas 1.daļa” jums jāsaprot, ka tas albums tapa 2004. gadā.
Kurts: Pabeidzām jau sen un izdzīvojām tik tālu, ka iespējams šis koncerts, ko dzirdēsiet 24. februārī būs pēdējais ar šādu programmu.

Tad jau būs ekskluzīvs koncerts. Ko vēl varam sagaidīt?

Kurts: Būs dažādi pārsteigumi. Būs dziesma, ko esam dzīvajā skaitījuši tikai 1999. gadā, pirmajā S’T’A koncertā. Būs cilvēki, ar kuriem atrasties uz skatuves ir ļoti liels gods. Gan jau Krii arī izmetīs kādu prikolu.

Pastāsti Krii par putnu projektu?

Krii: Tas tāds komerciāls projekts. Paprasīja man putnu dziesmām apakšā uzaust muzikālu segu.

Kur un kā tu vēl esi piedalījies? Dzirdēju, ka nesen esi spēlējis operā?

Krii: Kad vajag, es kā dj uzspēlēju arī klasisko mūziku svinīgi saģērbtiem ļaudīm. Forši, darbs nav grūts, atalgojums normāls, vēl var paēst un padzert.

Kā tev Kurt ar dalību dažādos projektos tagad?

Kurts: Tagad mēģinu tikt pāri tam, ka darbs aizņem 90% no manas dzīves. Tad mēģinu arī mazliet mūzikai atlicināt laiku. Piedalīšos dažiem zināmiem un arī ne tik zināmiem reperiem albumos kādās dziesmās. Pats lēnā garā vācu materiālu savējām, bet par to ir vēl pāragri runāt.

Kā izveidojās tava sadarbība ar Amber?

Kurts: Bija interesanti vispār. Krii te vainīgs.
Krii: Man pazvanīja Amber un prasīja, vai es nezinu kādu reperi, kurš varētu ieskaitīt ziemassvētku dziesmai, es ilgi nedomāju un teicu, ka Kurts, jo viņš tomēr ir viens no tādiem stāstniekiem, kas varētu kaut ko tādu mierīgi ierakstīt.
Kurts: Man bija pusotra diennakts laika. Es vispār neesmu nekad īpaši bijis pozitīvi noskaņots pret šāda veida ziemassvētku dziesmām, bet mani ieinteresēja viss, kas tur notikās. Ja būtu vairāk laiks bijis, būtu uzrakstījis saprotamāku pantu priekš citiem, jo zinu, ka daudzi neiebrauca. Es biju ļoti ierobežots laika ziņā, maz taktis man bija atvēlētas. Bet muzikāli bija ļoti interesants gabals.

Kādi kuriozākie koncerti vispār jums bijuši?

Kurts: Pavisam nesen kaut kur pie Cēsīm notika kaut kāds BMX Ziemassvētku pasākums, uz kuru mani līdz paaicināja Ozols. Tas bija uzreiz pēc Gustavo “Čiki briki” tūres Liepājas koncerta. Tur bija tā, ka visiem bija pilnīgi pofig – visi sēdēja ar muguru pret mums, ēd savas bulciņas, ignorēja pilnībā. Bet par vietām, kur labi koncerti bijuši, varu teikt, ka atkal man sāk patikt daudzas vietas.

Kā vispār ar situāciju pašlaik Latvijas hiphopā?

Kurts: Tagad mazliet labāk. Kad tikko atbraucu no ārzemēm, likās, ka vispār mirst.

Kas mainījies, kāpēc tagad labāk?

Kurts: Viss notiek mazliet organizētāk, nav tā, ka tikai draugiem.lv ir pilns ar interneta MC, kas prezentē Latvijas hiphop scēnu. Patīk, ka hiphopZ.lv saits attīstījies, prieks, ka var nopirkt kvalitatīvas hiphop drēbes. Ir jaunas grupas, sarosījušies vecie.

Varbūt kādus piemērus no jaunajiem?

Kurts: Nātre, Kāsis un Mītava.
Krii: Man atkal SKAN.

Krii, pastāsti mazliet par producēšanu, uz ko tu strādā?

Krii: Pilsētas leģendas tapa uz frutķika, cik varēja, tik daudz arī tika dzīvie instrumenti izmantoti, protams, arī plašinieks kā instruments.
Kurts: Daudz arī Krii balss ir dažādi iedziedāta un salikta.
Krii: Bet tagad esmu iegādājies Akai MPC, kas ir daudz krutāk, jo tev vairs nav jāskatās monitorā. MPC ir patiesāks, jo tas, kas tev galvā skan, tikai to tu vari iespēlēt. Skaņas ziņā arī daudz kvalitatīvāk, visi konvertori ir ļoti kvalitatīvi. Galvenais ir tas, ka tu nevari piemānīties, ja tu nevari uzsist bungu ritmu, tad tu arī nevarēsi uzsist. Frutķikā tomēr var bīdot klucīšus, un pēc formulām to ritmu uztaisīt. Tiešāks kontakts ar hiphopu ir caur Akai. Bet frutķikam arī ir savi plusi.

Bet tā nav, ka uz frutija nevarētu veidot kvalitatīvu hiphopu?

Krii: Protams, katrs strādā uz ko grib. Galvenais ir tas, ko tu gribi panākt.
Kurts: Viss atkarīgs no meistarības.
Krii: Te ļoti iederas teiciens par baletdejotāju – sliktiem dejotājiem olas traucē. Sliktiem bītu taisītājiem traucē frutilūps (smejas).

Kas jums no tādiem mazāk zināmiem Latvijas producentiem patīk?

Krii: Ir viens tāds Toms Horsts, iepazinu ritma institūtā, kuram ir ķēriens uz bītiem.
Kurts: Man vispār ir tā, ka no tiem cilvēkiem, kas taisa mūziku zināju un zinu Žaku, Krii, Gustavu, Viesturu, Reinšteinu un Robi. Tā kā nevaru neko īpaši izcelt no jaunajiem.
Krii: Nu Robis jau principā arī vēl jauns, kaut arī taisa labu laiku, jo vēl neko daudz nav noproducējis. Jāuzteic arī Elvis (Soul Systems).
Kurts: Emīls arī.

Kas no Latvijā bijušajiem ārzemju viesiem vislabāk patikās?

Krii: De La Soul nežēlīgi patika. Baigi izārdījāmies.
Kurts: Man Jeru the Damaja ļoti patika.

Ko gribētu vēl redzēt Latvijā?

Kurts: Kādreiz bija pat saraksts sataisīts, ko gribētu, tagad tā grūti pateikt.
Krii: Kārojas vairāk nevis, lai atbrauc, bet gan aizbraukt paskatīties leibla Stones Throw uzstāšanos. Viņi savu 10. gadu dzimšanas dienu svinēja Amsterdamā. Gribētu aizbraukt uz turieni un sajust to tusiņa augsto vilni.

Kas vispār no ārzemju producentiem patīk?

Krii: Tagad ļoti pavilcies esmu uz J Dilla. Es pat labu laiku nezināju, ka tas ir tas džeks, kas ļoti daudziem taisījis mūziku. Pēdējā albūmā “Donuts”, baigi esmu iebraucis, nevaru vispār nokāpt. Tur tas hiphops ir tik koncentrēti pasniegts, ka nav nekas lieks. Tur tie sampli it kā no parastām vecām platēm salikti, bet tik interesanti, ka rodas baigā kačka, un var klausīties diennaktīm. Diemžēl viņš nesen nomira ar vēzi, un cik dzirdēju to pēdējo albumu bez maz vai gultā taisījis, un kad tu pie tā vēl piedomā, tad ir pavisam traki.

Ko no pēdējiem pasaules hiphop albumiem esat klausījušies?

Kurts: Es, ja godīgi, esmu pēdējā laikā centies paklausīties šo to ārpus hiphopa. Pēdējais ir The Streets “Hardest Way to Make an Easy Living”. Īstenībā ļoti patīk. Interesants albums. Vēl ļoti patīk Lupe Fiasco „Food and Liquor”, tas gan ir īsts hiphops.
Krii: Vispār pasaulē ir daudz foršu muzonu, ja tu bišķi parocies un paklausies, tad bez maz vai jākrīt no kājām, no tā ko tu dzirdi.
Kurts: Vēl frančus klausos tagad, atklāju, ka no Ebay var pa normālu cenu pasūtīt orģinālus. Agrāk vairāk klausījos NTM, bet tagad I AM famīlija – Shurik`n, Akhenaton utml.

Ko jūs domājat par to, ka Latvija sevi kā valsti grasās reklamēt Londonā?

Krii: Es domāju, ka tas ir nežēlīgi kruti. Es biju prezentācijā, tie klipi ir baigi kvalitatīvi un superīgi kopumā.
Kurts: Stendzinieks laikam taisīja. Viņš jau vienmēr ar kvalitāti strādā.

Bet ko iegūs Latvija?

Kurts: Varbūt 1 sakarīgs cilvēks no simtiem tūkstošiem redzēs tās reklāmas un Latvija no viņa kaut ko iegūs, tie pārējie, kas te brauc – sekstūristi un dzērāji, pofig, viņi visur tādi ir, no tā grūti izvairīties.

Ko domājat par koncertzāles būvēšanu uz AB dambja?

Kurts: Kādu laiku atpakaļ uz AB dambja notika diskotēkas, kuras pēc tam aizliedza, jo esot bīstami tur atrasties, bet tagad būvēs koncertzāli – smieklīgi. Tagad jau stilīgi nopirkt purvu, uzbliezt māju, un citiem iesmērēt.

Bet vai vajag tādu naudu veltīt koncertzālei, ja paskatās uz slimnīcām, kādā stāvoklī tās ir?

Kurts: Ja paskatās, tad te daudz kas šajā valstī izskatās nožēlojami. Bet tie, kas lemj par finansējumiem – viņi dzīvo citā pasaulē. Kāds uz tā noteikti uzvārīsies.

Ko jūs gribētu redzēt kā nākošo Latvijas prezidentu/ti?

Kurts: Man par to ir bail domāt, ja godīgi.
Krii: Man arī. Ja būs kāds no tiem izvirzītājiem kandidātiem, tas būs savādi.
Kurts: Ieliks tādu, ko paši varēs bīdīt.
Krii: Es gribētu lai Vaira vēl paliek. Vai arī Ščerbatihs (smejas).

Paši esat patrioti?

Kurts: Es esmu šīs zemes, ne valdības vai saeimas, bet tieši Latvijas un Rīgas, kā pilsētas patriots.
Krii: Es piekrītu Kurtam. Man tāpat. Īstenībā man ir tā, ka, piemēram, vienu dienu aizbraucu uz Tallinu, un man jau gribās atpakaļ uzreiz, pievelk kā magnēts.

Ko par faniem domājat?

Kurts: Es pat nez vai vēl man tādi ir palikuši (smejas).
Krii: Lai viņi fano un iefano pa īstam. Uzliec to muzonu, iejūties, dziedi līdz un tas ir kruta.
Kurts: Kad es biju sīks, tad daudz sportoju un man bija savi elki, un tas man palīdzēja tomēr vairāk piestrādāt pie tehnikas un vairāk trenēties.

Kā jūs redzat sevi pēc 20 gadiem?

Krii: Man būs beidzot izaugusi bārda (smejas).

Bet kāds būs hiphops, kā sevi redzat tajā?

Kurts: Streetshops būs tā kā Narvesens visur (smejas). Jo tempi baigie uzņemti.
Krii: Muzons būs baigi interesantais noteikti.

Ko jums nozīmēja dabūt „Ratiņritma” sertifikātus?

Krii: īstenībā tas bija tāds pirmais apbalvojums, ko esmu dabūjis un noteikti pielikšu pie sienas jaunajā studijā.
Kurts: Es biju gada reperis, bet man liekas, ka tas mazliet skan pārāk kruta, jo es pēdējā laikā nebiju neko tādu darījis.

Kādi klipi nav gaidāmi?

Kurts: Nu vispār jau smagi ar to ir. It kā jau varētu ieguldīt naudu tīri sev un priekš savējiem cilvēkiem, lai skatās.
Krii: Es gribētu uztaisīt tādu muzikālu klipu, kur galvenajās lomās ir mans suns – Pipars. Būtu tāds klips, ka visi pārrēktos (smejas).

Kā tev radās iesauka Kriidžejs Dii?

Krii: Tā mani nosauca vasarā Roberts Gobziņš. Un tā arī ir, jo es neesmu tāds dj, kā citi, es esmu vairāk tāds krīdžejs. Es neesmu tik fanātiski un entuziastiski tajā visā iekšā. Es vairāk esmu vērsts uz producēšanu un plašu pārveidošanu.
Kurts: Ritmiņa laikā tu biji zināms arī kā dj Leopards.
Krii: Ā, pareizi (smejas).

Kas notika ar Ritmiņu?

Kurts: Dabīgi nomira.
Krii: Tās biju tīņu vētras.
Kurts: Visi bijām personības ar savu hiphopu.
Krii: Katrs ar savu ceļu, kas vienā brīdi saveda kopā, bet tad atkal sadalās.
Kurts: Viss beidzās tā kārtīgi arī nesācies.

Krii, vai taisnība, ka tev nav nevienas plates?

Krii: man ir pāris plates. bet pamaz. es tā aktīvi neesmu nemaz pircis, kā kārtīgam dj pienākas. Pirku tikai to, kas pie manis pats atnācis.

Kāda jums bija bērnība abiem?

Krii: Man spilgtākā atmiņa no bērnības ir skats no mana Avotu ielas dzīvokļa loga. Tur uz pelēkas sienas skaistiem, baltiem burtiem krieviski bija uzrakstīts – Žopa. Tad iedomājies to skatu atverot no rīta aizkarus, bet tur Žopa (smejas).
Kurts: Man bērnība vairāk saistās ar to, ka daudz spēlēju hokeju. Gan ziemā, gan vasarā biju ar hokeja nūju rokās.

Kā vērtējat mūsdienu jaunatni?

Krii: Es pat nezinu, ja godīgi.
Kurts: Kad es augu, katram muļķim nebija gāzes pistole.

Nobeigumā, ko jūs domājat par A. Kiviču?

(Abi smejas.)
Kurts: Bišķi pārkačājies (smejas).
Krii: Man liekas viņš publicitātes dēļ atdos visu – pat savu ģimeni.

Citas intervijas

Runu zāles idejiskais tēvs - Rolexus.
Armands, mūzika un Dievs. Intervēja www.ebaznica.lv