Portāla Ground.lv intervija ar bū-š

Trešdiena, 25. marts, 11:40

Sagatavoja Ground.lv

Sveiks bū-š! Patiesībā Tavu daiļradi tā īsti iepazinu tikai ar „Nevietā” iznākšanu. Kas bū-š bija pirms tam, līdz nonāca līdz pirmā albuma izdošanai?

Sveiks! Biju vienkāršs puika, mazliet apmāts ar hiphopu. Aptuveni 99. gadā izdomāju, ka vajadzētu pašam arī kautko sākt rakstīt.. pirmie teksti, muzoni, domubiedri… tas viss, protams, atbilstoši tam laikam, iespējām un vecumam. Pirmajā albumā ir apkopotas tās dziesmas, kas pašam vislabāk patika un veidoja vienotu ideju, papildināja viena otru. “Nevietā” iekļautās dziesmas sarakstītas laika periodā no 2001. līdz 2004. gadam. Tad arī tas disks tika ierakstīts. Principā no tā laika arī neesmu publicējis nevienu solo dziesmu, bet pavisam drīz došu ārā jaunu albumu, kas tapis pamazām no 2005. gada.

Vēl joprojām klausos „Nevietā”, atvērtu muti, no sākuma līdz galam. Daudzreiz sanākušas diskusijas ar draugiem, kas domāts tajā dziesmā, kas tajā. Tev pašam nekas nav pretī, ka Tavās dziesmās katrs saskata savu stāstu, vai tomēr vēlme, lai klausītājs uztver Tavu domu?

Galvenais, lai klausītājam vispār rodas vēlme klausīties manu mūziku. Ja jau viņš to dara, tad ir uzķēris kaut kādas frekvences un savilcis paralēles ar sevi. Protams, man nav pretenziju, ka katrs saskata kaut ko savu manās dziesmās, jo cilvēks jau pašos pamatos uztver pasauli no sava redzes loka, balstoties uz savu pieredzi.

Tu pats ar albumu „Nevietā” esi uzstādījis sev ļoti augstu latiņu, jo šis albums noteikti ir viens no labākajiem LV hiphopā! Tu pats par to piedomā kādreiz rakstot nākamās dziesmas? Nav bail, ka klausītājs no Tevis prasīs, ko līdzīgu, kas jau bijis, un salīdzinās ar to?

Tas bija konkrēts periods, pirmie soļi, sevis prezentēšana hiphopā. Toreiz šādas tēmas LV hiphopā nebija plaši izplatītas, un es centos veidot tādu kā savu stilu, lai iezīmētos rokraksts. Tagad sekos turpinājums, kurā necenšos iztirzāt jau sen atpakaļ izrunātas lietas, bet iet uz priekšu, atbilstoši patreizējām noskaņām un domām, lai man pašam būtu interesanti un līdz ar to arī klausītājiem. Protams, neiztikt bez atsaucēm uz iepriekšējo periodu, jo tas taču bija, ir un būs vienots stāsts par mani, no kura nedomāju atteikties.

Tu savās dziesmās ļoti bieži, vismaz albumā „Nevietā”, runā par cilvēku aprobežotību, kas nespēj domāt tālāk par pirmo krustojumu. Tavuprāt, tagad kaut kas ir mainījies cilvēkos? Manuprāt, Tavs albums runā aktuāli vēl šodien.

Es nedomāju, ka cilvēki kā tādi ir mainījušies. Viss ir atkarīgs no tā cik saasināti mēs katrs uztveram apkārtējos. Un cik konkrēti katru no mums skar kaut kādas stulbības vai notikumi pasaulē. Jaunajās dziesmās es varbūt tik izteikti nerunāju par šo tematiku, jo savu viedokli esmu atstājis pirmajā albumā, bet tas nenozīmē, kas es tagad uzskatu visus aprobežotos cilvēkus par labākiem, vienkārši ir jāpieliek punkts kādam stāstam, lai sāktu nākošo, kurā būs citi akcenti, lai izvairītos no vienveidības.

Ir cilvēki, kas vēl joprojām meklē Tavu albumu „Nevietā”. Pats vēl esi manījis pārdodamies savu albumu?

Manliekas, ka “Randomā” jābūt, bet baidos samelot.

Vienu brīdi Runu Zāles dalībnieki, sākot ar Tevi, Reinšteinu, tālāk – Georgs, Kaņepe, Rolexus, Rectus, izdevāt albumus visi, diezgan īsā laikā. Šī pauze bija atpūta no hiphopa, vai klusām tomēr tiek kaut kas gatavots?

Šī pauze noteikti nav atpūta no hiphopa, drīzāk tāda domu sakopošana, vismaz manā gadījumā. Visu šo laiku notiek dziesmu rakstīšanas, katrs kaut ko dara ik pa laikam studijā. Toreiz jau tos albumus katrs izdeva kā solo mākslinieks, nevis kā kaut kādas konkrētas grupas dalībnieks. Katram bija savs stils un līdz ar to arī sava klausītāju grupa. Nekad nav bijis tā, ka mani klausās visi tie paši cilvēki, kas piemēram Kaņepi, wiesturu vai Reinšteinu. RZ vienmēr bijuši katrs par sevi kā solo izpildītāji.

Jūs ar wiesturu veidojat arī savu projektu “SUPPA”. Tā ir vieta, kur jūs atļaujaties eksperimentēt un iztrakoties, vai tā radīšanai ir cits izskaidrojums? Un kāpēc ir šie segvārdi izdomāti?

“SUPPA” ir blice, kura nodarbojas ar jautras mūzikas radīšanu. Tās pamatā ir ironizēšana par dzīvi, sabiedrību un visu pārējo par ko ir vērts smieties. Pseidonīmi ir radušies no dzīves, viņi nav speciāli izdomāti šim projektam. Domājams, pēc mana albuma sekos grupas “SUPPA” albums, bet par to pagaidām nav vajadzības runāt.

Es tik reizēm apbrīnoju māksliniekus, visam par spīti, turpināt rakstīt dziesmas. Kas ir tas, kas tevi ir turējis uz šā viļņa?

Tās ir emocijas, kurus es atdodu un pēc tam saņemu atpakaļ no visa šī rakstīšanas procesa. Tā ir tā mūzikas valoda, kas vieno līdzīgi domājošos. Kamēr man būs mūzika es nebūšu viens, man būs no kā ņemt, un man būs, kam dot.

Kādreiz Studentu klubā notika pasākumi katru mēnesi, un manuprāt, atsaucība bija gana laba, tāpat kā ar „Ratiņritma aptauju”. Kur tas viss ir pazudis? Varbūt tomēr klausītājiem būs vēl iespējas apmeklēt tādus pasākumus?

Domāju, ka tuvākajā laikā noteikti nebūs šādi pasākumi no mūsu puses. Cilvēkiem ir zudusi interese par hiphop pasākumiem vairāku iemeslu dēļ, kā arī finansiāli rīkot šādus pasākumus ir nerentabli.

Skaidrs, ka katram ir savi favorīti mūzikā. Kurš ir tas laiks, kas Tev pasaules hiphopā liekas visspēcīgākais? Tavuprāt, tādi laiki atgriezīsies, vai tas ir neatgriezeniski aizgājis un nu vairs tikai uzskatāma par vēsturi?

Man laikam vistuvākais ir 90o gadu sākums. Tāpēc, ka man ar to sākās ceļojums šajā lauciņā, un es nevaru iedomāties, kas es būtu, ja nebūtu tam visam piedūries. Bet principā no katra perioda var atrast kaut ko foršu un sev tīkamu. Es neuzskatu, ka 90os visi blieza mēmi labi, bet tagad visi bliež sūdīgi. Var atrast katrā mūzikā ko labu, vajag tikai nomest aizspriedumus un ieklausīties dziļāk. Slikta mūzika ir bijusi vienmēr, tāpat kā lieliska un skaista mūzika. Klausīties vai neklausīties, izvēle ir mūsu rokās.

Patiesībā interneta vide ir tā, kas ļauj klausītājam nonākt līdz LV hiphopam un sekot līdzi, jo zināms, ka ne Tv, ne radio, īsti neatbalsta vietējā hiphopa esamību. Albumu nelegāla novilkšana nav nekas labs, bet vai Tu redzi arī interneta pozitīvās iezīmes hiphopa popularizēšanā?

Protams, redzu internetam pozitīvas iezīmes. Noliegt internetu ir tas pats, kas noliegt maizi vai ūdeni. Internets dod iespēju sevi prezentēt bez lielām pārrunām ar izdevējiem un lieliem bosiem, kā tas bija kādreiz. Tagad katram izpildītājam ir jādomā tikai par labas mūzikas radīšanu, un ja tas tiešām būs labs, auditorija to sameklēs pati un agri vai vēlu novērtēs.

Novēlējums Ground.lv apmeklētājiem.

Mieru sirdī, naudu makā un skaidru skatienu uz dzīvi.

Citas intervijas

wiesturz un Reinšteins: uz skatuves tādi paši kā dzīvē…