Rectus Regulus: Psihs un dažreiz nikns - jā, bet ne dusmīgs...

Otrdiena, 12. septembris, 13:37

Šoreiz hiphopZ.lv uz sarunu aicināja vienu no Runu Zāles izpildītājiem Rectus, bijušo grupas a priori dalībnieku. Jau labu laiku atpakaļ Rectus pabeidza darbu pie sava pirmā studijas albuma, kas dažādu apsvērumu dēļ dienas gaismu vēl joprojām nav ieraudzījis. Vēlējamies noskaidrot, kas jauns, un vai tuvākajā laikā albums nonāks pie klausītājiem.

Pēdējo reizi uz skatuves tevi varēja redzēt bū-š un Reinšteina albumu prezentācijā. Kur esi pazudis un kas jauns vispār?

Nu pazudis laikam esmu jau pāris gadus. Vazājos pa pasauli, izklaidējos, strādāju, krāju pieredzi, izbaudu dzīvi galu galā. Redzēs cik ilgi vēl tā dzīvošos. Laikam jau kamēr vien būs luste, un kamēr vēl Latvijā nekas netur. Un nauda arī. Es negribu Latvijā knapināties. Kad būs kādas iespējas un situācija mainīsies, tad arī atgriezīšos. Pagaidām tikai braucu ciemos ik pa laikam.

Kāpēc albums tā aizkavējies, un kad tas varētu nonākt pie klausītājiem?

Pamatā tāpēc, ka pats neesmu uz vietas. Arī finansiālu apsvērumu dēļ – pietiekami jau ieguldīts savā laikā. Bet nu pavisam drīz jau, cerams, ka kaut kas notiks. Kas – to jūs redzēsiet.

Par ko būs albums, un ar ko tas atšķirsies no līdz šim iznākušajiem Runu Zāles albumiem?

Albums ir ļoti personisks, par jūtām un emocijām, visu kam gāju cauri kādā savas dzīves periodā. Tagad viss ir stipri mainījies, es vairs tā gluži nejūtos. Neesmu arī vairs tik dusmīgs. Psihs un dažreiz nikns – jā, bet ne dusmīgs (smejas). No citiem atšķirsies lielā mērā koncepcijas ziņā. Divas tēmas savienotas vienā veselumā. Kādas tēmas – tas pašiem jāklausās. Tāpat mūzikas ziņā atšķirsies, jo daži mīnusi (instrumentālie pavadījumi) ir ļoti eksperimentāli un īsti neturas hiphopa rāmjos. Bet nu man rāmju nav, to jau esmu teicis agrāk.

Kas piedalās albumā un kurš producējis?

Piedalās Runu Zāles iemītnieki – wiesturz, bū-š, Reinšteins. Tāpat piedalās Freema no a priori. Producējis lielāko daļu wiesturz, Mäxla no a priori un es pats. Pa mīnusam no Reinšteina, bū-š un M1. Daudz producentu tāpēc arī tāds krāsains skanējums, dažādas noskaņas – no putnu čivināšanas līdz atombumbai. Vislielāko darbu jau noteikti ir paveicis wiesturz, par to arī lielākais paldies viņam.

Kā tu vērtē attieksmi pret hiphopu Latvijā, piemēram, no masu mēdiju puses? Cik lielā mērā tas ietekmē tevi un tavu mūziku?

Ui, nezinu.. Švaki. Es jau maz to situāciju zinu, bet nu ne visai. Galvenais ticēt, ka tas ir mūsu spēkos to izmainīt. Kā ietekmē? Vairāk niknuma, lielāks cīņas spars. Fight the power!! (smejas)

Kā hiphop mūziku uztver ārpus Latvijas?

Zini, kā kurā vietā, kā kurā sabiedrībā. Baltajiem, tas lielākoties nav iekšā. Nu varbūt tikai tādiem kā mēs (smejas). Ar to es domāju iekšā kaut ko radīt – rakstīt dziesmas, uzstāties, interesēties, izglītoties, būt tanī par 100%. Pieduras jau pus-pasaule. Tas ir visspēcīgākais mūzikas žanrs šobrīd, neapšaubāmi. Klubos, radio, uz ielām – da jebkur. Stereotipi, protams, joprojām eksistē, bet nu tas jau ir cits stāsts.

Ko pats klausies? Izpildītāji/Producenti? Kas bija pirmie, ko sāki vispār klausīties?

Drīzāk jau varētu jautāt ko es neklausos. „Dipset” īpaši neiet pie sirds. Bet tā spektrs ir ļoti plašs, no backpacker un horrorcore līdz hyphy un crunk. Nesmādēju gandrīz neko, ka tik ir labi nostrādāts un ir sava fiška. Sāku jau pavisam citādi. Bija draugs nopircis tirgū kaseti savā laikā. „Onyx – Bacdafucup”. Viņam nepatika – šie tikai bļaustoties. Atdeva man. A man iepatikās. Nereāli iepatikās. Pēc tam vēl no cita drauga pārrakstīju „Fugees – The Score”, tas arī bija dulls. Un nu tā jau panesās. Sākās Wu-Tang periods. Tas tā īsti nebeigsies laikam nekad. Ol’ Dirty Bastard R.I.P. viņš man vēl aizvien visvairāk jumtu rauj nost. Tāpat noteikti esmu iespaidojies no KRS-One, Public Enemy, Black Moon, Atmosphere, Apathy, Nas, Necro… No producentiem noteikti RZA un DJ Premier kā jau daudziem. Pēdējā laikā gan esmu daļēji uzsēdies uz tā hyphy movement, kas nāk no San-Francisko bay area. E-40, Keak Da Sneak, Zion I utt. Tāpat ārpus hiphopa rāmjiem esmu uzsēdies uz reggae un dancehall. Pateicoties tādiem māksliniekiem kā Beenie Man, Sizzla, T.O.K., Vybz Kartel, Sean Paul regejs satuvinās ar hiphopu un es uzskatu, ka tas ir pareizi. Jo pamatā abi šie stili liek uzsvaru gan uz saturu, gan uz formu, un vēl pie tam tā ir mūzika, pie kuras var dejot.

Vai latviešu mentalitāte un valodas īpatnības ir piemērotas lai veidotu regeju? Kāpēc tavuprāt šis mūzikas stils Latvija nav īpaši attīstīts?

Valoda nav šķērslis, bet mentalitāte ir individuāla lieta. Nu.. Savā ziņā. Ir jau stereotipi, kuriem liela daļa tautas pakļaujas. Bet tas ir katra paša ziņā atvērties pasaulei un atrast savu īsteno būtību. Regejs nav attīstīts tāpēc, ka neviens nav iebraucis tik dziļi kultūrā, lai kaut ko tādu radītu. Tāpat es pats uzskatu, ka vēl neesmu īsti gatavs, bet nu tajā virzienā es eju. Tā ka nākotnē visādus jokus redzēsiet.

“Rectus Regulus” – kāpēc esi izvēlējies tieši šādu vārdu? Vai latīņu valodas izvēlei ir kāda dziļāka nozīme?

Vienkārši gribēju kaut ko uz „R” un ne latviski, ne angliski (smejas). Bet ja nopietni, tad es uzskatu, ka mums jāsāk vairāk studēt sava vēsture. Un latīņu valoda ir pirmsākums, citādi nebūtu mums ABC, bet gan kaut kādi hieroglifi. Tāpēc ir svarīgi vismaz kaut ko par to zināt. Tāpat arī vēl viens iemesls latīņu valodas izvēlei – izpaužot sevi mūzikā, man pašam vairāk prieku dara, ka ne jau visi mani saprot, bet gan tie, kuri patiešām grib saprast. Un visi tāpat nekad nesapratīs.

Kas notiek ar a priori? Vai šī grupa/projekts vēl pastāv?

a priori vairs neeksistē, jo katrs ir aizgājis savu ceļu, kā jau tas bieži vien gadās. Punkts. Kontaktus gan vēl uzturam, un, kad esmu Rīgā, šad tad arī iedzeram kopā.

Tevi varēja dzirdēt wiestura albumos pāris dziesmās. Kā izveidojās sadarbība, un kāda ir tava saistība ar horrocore mūziku?

wiesturu sakontaktēju caur hiphopz.lv. Biju dzirdējis dziesmu „Vislielākā Sāpe” un baigi iepatikās. Tā kā a priori arī bija savā ziņā līdzīgs stils, man pašam bija teksts „Nāves Ēnā”, un es nezināju, kur tik dullu lai liek, parādīju wiesturam un šis pavilkās. Viņam tieši albumā arī ideāli iederējās, tā kā nebija divu domu – jābliež augšā. Un tā nu vēl aizvien sadarbojamies, un psihodēliskās bombas vēl redzēsiet.

Horrorcore man panesās, kad ieraudzīju reklāmu „The Source” priekš „Necro – I Need Drugs”. Neko tādu agrāk nebiju dzirdējis, sapratu, ka būs kaut kas pilnīgi nenormāls, pasūtīju veikalā „Audio Star”. Piedūros ne pa jokam pie tā diska, un laikam tikai kādu gadu vēlāk, kad iepazinos ar wiesturu, tad uzzināju, ka to dēvē par horrorcore. Esham, Gravediggaz un citus arī klausos, bet kā jau teicu, man nav viens konkrēts stils.

Kā tu vispār vērtē cilvēku centienus visu ielikt rāmjos, piemēram, mūzikas stilos – vai tavuprāt mūziku vispār vērts iedalīt?

Es uzskatu, ka ir gan vērts, jo mūzika ir tik plašs jēdziens, ka šo vārdu dzirdot katram veidojas savas asociācijas. Tāpēc arī ir vērts iedalīt, jo mūzika ir tik dažāda. Tajā pašā laikā mūziķus un izpildītājus iedalīt ne vienmēr ir iespējams. Visbiežāk ir tā, ka nevar vis ierāmēt, bet pieskaitīt pie vairākiem atsevišķiem stiliem/žanriem.

Nesen Latviju apciemoja pirmais Krievijas prezidents, Boris Jeļcins, kurš savā ziņā veicināja Baltijas valstu neatkarības iegūšanu. Kā tu vērtē Latvijas un Krievijas attiecības šodien?

Neteikšu neko par šo tēmu. Es tāpat Latvijā šobrīd pastāvīgi nedzīvoju un politikai līdzi nesekoju, tā kā nespriedīšu gudri par ko nezinu ne sūda.

Vai Latvijas politiskā darbība ietekmē tavu mūziku?

(smejas) Jā man patiesībā tur ir kodētie ziņojumi, tikai neteikšu kura partija man maksā. Ja nopietni, tad šad tad jūtu, ka vēlos pateikt kaut ko politisku, bet nu pārāk ar to neaizraujos, un pārsvarā vienkārši ironizēju.

Kas vispār tevi pamudināja sākt rakstīt, un kas liek turpināt to darīt?

Vēlme izteikties, tikpat spēcīga vajadzība kā ēst, dzert, pisties. Es jau neapzināti sāku rīmēt (smejas). Tā vienkārši ir neatņemama manis sastāvdaļa. Un tas ir tāds kaifs kaut ko radīt. Ierakstīt sevi vēsturē, atstāt kaut ko nākamajām paaudzēm. Daudz iemeslu.

Vai ir kādi īpaši rituāli pirms došanās uz studiju, lai ierakstītu dziesmas?

Nu pie wiestura parasti vāram pelmeņus un pielūdzam pelmeņu dievu Pevu (smejas).

Vai esi mēģinājis nodarboties ar kādu citu hiphop kultūras elementu?

Dj`ings un breiks. Nopietni neesmu aizrāvies, bet vēl aizvien interesējos un nākotnes iespējas pastāv.

Pasaulē jau var novērot tendenci, ka hiphop izpildītāji paši saprot, ka hiphops ir aizgājis neceļos, un tagad vēlas to atgriezt atpakaļ pareizajās sliedēs. Kā tu skaties uz hiphop virzību Pasaulē salīdzinot ar Latviju?

Viss mierīgi, jāļauj visam iet savu ceļu. Katram sava gaume un katrs tāpat darīs kā pašam liekas pareizāk. Visvairāk man krīt uz nerviem tā tipiskā interneta hiphopa fanu padarīšana, kas Tevi nolīdzina līdz ar zemi tikko Tu dabū naudu vai uztaisi kaut ko kas negruzī, bet liek priecāties. Vienkārši stulbi uzskatīt, ka labs tikai tas, kas negatīvs.

Nobeigumā, kādi nākotnes plāni?

Pelnīt, domāt, rakstīt, lasīt, izklaidēties, just un dzīvot labi. Visi limiti, ko mums uzspiež iekārta un apkārtējā sabiedrība, ir iedomāti, tā kā es ne par ko nesatraucos un vienkārši ļaujos straumei, jo zinu, ka kam jānotiek, tas notiks. Manām iespējām nav robežu, galvenais tiekties uz augšu.

Citas intervijas

Ansis: „Tā pamazām... Viss notiek”
Runu zāles idejiskais tēvs - Rolexus.