Izpildītāji

Georgs

Informācija

Vārds: Georgs
Uzvārds: Avetisjans
Dzimis: Talsos
Audzis: Kaltenē, Rojā, tagad Rīgā
Tautība: armēnis, grieķis, krievs, latvietis

Rakstīt es rakstu tad, kad rodās iedvesma, nevis tad, kad vajag. Kad rakstu, tad atslēdzos no ārpasaules un esmu citā dimensijā. Rakstot bieži vien es meklēju atbildes, atbildes, kuras es bieži vien atrodu pats, jo dzeja ir kā monologs pašam ar sevi, kā atgādinājums – sev, par saviem uzskatiem, pieredzi, atziņām un savu skatījumu uz pasauli, kas bieži vien palīdz arī rast skaidrību. Tā ir kā savas iekšējās pasaules dienasgrāmata, kura laikam ejot neizdziest, ja vien tā katrā laika posmā tiek kaut kur pierakstīta un tāpēc, cik vien varu, tik vien arī cenšos to iemūžināt. Iemūžinu ne tikai savos pierakstos, bet daļu, ko vēlos, tad nu es arī iemūžinu repojot un tas arī ir tas visskaistākais visā šajā procesā – nodot un atstāt ne tikai sev, bet arī citiem savas emocijas, savu dzeju, savas izjūtas ritmiski plūstošā mūzikas pavadījumā.

Ne vienmēr es varu izteikt savas domas, savu prieku, bēdas, skumjas un visu, kas manī sakrājies vārdos, jo citreiz vienkārši šīm izjūtām nevaru piešķirt rakstisku formu un tāpēc, kad nerakstu, tad vienkārši gleznoju, kad negleznoju – fotografēju utt. Tādejādi no viena smeļos iedvesmu nākamajam, bet katrs pats par sevi paņem daudz spēka un enerģijas, bet tā rezultātā rodās gandarījums par paveikto. Mūzika un tajā atstātās emocijas dzejas formā rada manī ko patiesi īpašu un dziļi personisku, tāpēc dziesmas netiek sasteigtas, bet gan tiek radītas lēnām – soli pa solim. Gandrīz zem katra teikuma tiek nests līdzi kāds garāks stāsts.

Nevienā mirklī es necenšos uzspiest savu viedokli un nesaku, ka tas ir pareizs, pareizs varbūt man, bet kas gan ir pareizs, pareizs ir tikai tas, ko mēs katrs uzskatam par pareizu, katram ir sava morāle, savi principi un sava dzīves formula, pēc kuras tad arī katrs mēs dzīvojam. Es vienkārši daru to, ko spēju, kas patīk un kas padodās un centīšos to darīt arī turpmāk, zinu to, ka turpināšu vienmēr rakties dziļāk meklējumos un jebkas, ko daru ir kā sākums, sākums tam, kam nav beigas. Ir pagājis diezgan ilgs laiks kopš esmu inficējies ar hiphopu un pret kuru vēl nav izgudrotas nekādas zāles, ja arī būtu, tad tie, kuri jau elpo un dzīvo no sirds šajā kultūrā, saskaroties ar šīm zālēm tiktu ienesti tukšuma un bezjēdzības pasaulē, bet lai nu kā tur, ziniet to, ka infekcija Latvijā jau ir sākusi izplatīties un ceru, ka es, vai kāds no mums inficēs arī Tevi, klausītāj…;)