Pasākumi

Tre-Fira 2004

11. septembris, 2004. gads

Sagatavoja: Skutelis
nosūtīt rakstu draugam

Runājot ar atkāpi, vēlos teikt, ka festivāls Tre-Fira ir ikgadējs pasākums, kuram, manuprāt, tādam ir jāpaliek un jāturpina sava darbība arī turpmākos gadus. Šogad Tre-Firā piedalījās vairāki, manuprāt, nevajadzīgi tur cilvēki. Tomēr to atspēkoja tās uzstāšanas, kuru dēl bija vērts doties uz Valmieru.

Tātad šogad, tāpat kā gadu iepriekš, Tre-Fira notika Valmieras pilsētas estrādē. Pirmā uzstāšanās sākās ap 20:00 Pirmie uz skatuves kāpa Valmieras grupa Re:akcija. Vietējo atbalstītāju pavadībā viņi noskaitīja četras dziesmas. Festivāla sākumam nebija ne vainas. Tad uz skatuves kāpa vēl viena vietējā, valmieriešu grupa. Viņi noskaitīja vienu gabalu. Pēc viņiem uzstājās T’N’T ar Nātri jeb apvienība Pionieri nepilnā sastāvā. Viņi noskaitīja pāris dziesmas, bet ne ar ko īpašu atmiņā nepalika. Tad pienāca kārta arī Jūrmalas puses Hip-Hopam. Uz skatuves kāpa KjP (55ais un Ansis), Kaspars un Juris (kādreiz Chizh). Šie četri vīri, manuprāt, ir Latvijas Hip-Hopa nākotne, jo viņiem tiešām ir iekšā. Tika skaitītas gan kopīgas dziesmas (piemēram “Tupiks”), gan individuāli gabali. Jūrmalniek uzstāšanos noslēdza Ansis (KjP) ar gabalu, kas saucas “Padoms”. Bija vērts ieklausīties Jūrmalniekos. Pēc Jūrmalniekiem pie mikrofona ķērās arī visa pasākuma vaininieki – Valmieras un neapšaubāmie visas tā vakara publikas mīluļi – grupa Newhay Dimm. Viņi dziesmas iešūpināja pūli un publika pat lūdza atkārtot dziesmu “Latvju bāliņu” vēlreiz Newhay Dimm uzstāšanas noslēgumā. Tad kādu laiku mūziku spēlēja Dj Bazis. Un tad uz skatuves kāpa pats Pazemes valdnieks WieStuRz, ar kuru pāris dziesmas skaitīja arī Rectus. Lūk, tas ir spēcīgs teksts. Nebiju domājis, ka WieStuRa muzonu var pataisīt vēl spēcīgāku, ka tas varētu radīt vēl trakāku noskaņu, bet WieStuRz to ir panācis. Tas pamatīgi gruzī. Bet man ļoti patika, kā teica bū-š. Tas bija daudz vēlāk, jau pasākuma noslēgumā, bet tā doma bija tāda, ka “Šitas man negruzī. Mani gruzī A-Eiropa, bet šitas man patīk”. Lai nu kā, ar WieStuRu un Rectusu kopā uzstājās arī Reinšteins un bū-š. Pēc viņu uzstāšanās biju spiests doties tālu prom no skatuves, lai ar ciešanām noraudzītos uz to ākstīšanos no tāluma. Pa skatuves priekšu staigāja “modeļi” vai “it kā reperi”, kas demonstrēja MASS modes skati. Cilvēka vārdiem – notika reklāma. Tālāk bija vēl trakāk. Es neesmu dzīvajā redzējis Ozola uzstāšanos jau gadus četrus vai piecus, bet to, ko es biju redzējis bija visbriesmīgākais, ko es vispār biju uz skatuves redzējis. Uz skatuves bija “AB”. Lai gan, ko es saprotu. Laikam jau Hip-Hops ir lēkāšana kā pērtiķiem pa skatuvi un piedziedājumi tipa “Jajajā-jajajajajā”. Tikai es esmu radis pie daudz citādāka repa. Pēc tās izrādes uz skatuves kāpa Atsitiens. Viņi skaitīja gabalus no sava albūma “8500 vārdu”, kā arī vienu pavisam jaunu dziesmu. Viņu uzstāšanās laikā dziesmai “Realitātes šovs” viņiem pievienojās sen neredzētais un gaidītais Kurts. Starp citu, piedziedājums “Realitātes šovam” tajā vakarā tika mainīts. Nez, vai kāds nodos Žakam to rulli, vai ne? Tie, kas bija, tie sapratīs. Pēc Atsitiena pie mikrofona devās arī Runu zāle, Reinšteina, bū-ša, Kaņepes, Rolexusa un Georga sastāvā. Tas bija ļoti iespaidīgi. Spēcīgi teksti un superlabs muzons, pie kura, cik saprotu, vainojams Reinšteins. Jāatzīst, ka cilvēku palika samērā maz, jo pulkstenis bija jau pāri 1:00, bet tie, kas palika, to noteikti nenožēloja, jo tas tik tiešām bija tā vērts. Runu zāle man bija viens no patīkamākajiem pārsteigumiem šī gada Tre-Firā, jo, lai gan visi Runas zāles mc’ji jau sen ir atzīti, šādā sastāvā viņus katrā pasākumā nevarēja redzēt. Pasākuma noslēgumā vienu dziesmu noskaitīja Gvido. Tad muzonu kādu laiku spēlēja Dj Bazis, bet es jau devos prom. Pasākums man beidzās ap 2:00. Pēc tam bija iespēja doties uz afterparty’ju klubā “Debesis”, kuru es neizmantoju.

Vēlos uzslavēt pasākuma organizētājus. Pirmkārt par to, ka vispār, neskatoties ne uz ko, Tre-Fira notika un ceru, ka notiks arī turpmākus gadus. Varbūt arī ar skaļākajiem Latvijas reperu vārdiem, kas varētu paiet šādiem pasākumiem pretī. Paldies pasākuma organizētājiem par sapratīgajām cenām gan par ieeju, gan par tur nepērkamo pārtiku. Jūtos tiešām kā festivālā nevis kā klubā, kur glāze ūdens maksā latu.

Jāatzīmē, ka šogad laika apstākļi bija daudz labāki nekā pirms gada.

Tātad šogad Tre-Fira bija daudz citādāka nekā parasti. Nekas nav tā kā agrāk. Tomēr es paliku gandarīts, ka biju to apmeklējis. Tur bija, ko redzēt un dzirdēt. Jāatzīst, ka bija arī tas, ko varēja neredzēt un nedzirdēt. Ceru, ka Tre-Fira būs arī nākamgad, jo tas tak pagaidām ir vienīgais Hip-Hopa festivāls Latvijā, kuru vērts apmeklēt.

Noslēgumā vēlos piebilst, ka viss šeit rakstītais ir tikai mans subjektīvais viedoklis. Katram ir tiesības uz tādu.