2006, Def Jam

1. Intro
2. Is It Me
3. Problem
4. Somebody Done F**ked Up
5. Shaolin Soldier Skit
6. Fall Out
7. Dirty Mef – Feat. ODB
8. 4:20 – Feat. Street Life & Carlton Fisk
9. Let’s Ride – Feat Ginuwine
10. The Glide
11. Kids Skit
12. Got to Have It
13. Say
14. Ya’meen – Feat. Fat Joe & Styles P
15. Konichiwa Bi*ches
16. Everything – Feat. Inspectah Deck and Streetlife
17. Walk on – Feat. Redman
18. Pimpin Skit
19. Presidential MC – Feat. Raekwon and RZA
20. 4 Ever – Feat. Meagan Rochell

Recenzijas autors: Daims

Tumšā, marihuānas dūmu klātā istabā tiek manīta lēna kustība. Fonā skanošais „Bring da pain” lēni pieklust. Uz veca krēsla sēž Method Man. Viņš izvelk no kastes vecu vijoli un sāk braukāt ar lociņu pa tās stīgām. Vijole rada zemu, drūmu un mistisku skaņu. Viņš ir meistars, virtuozs, par to neviens nešaubās, bet kaut kā pietrūkst. Pietrūkst meldiņa. Meldiņa ,kas padarīja viņu par leģendu. Meldiņa, kuru viņš bija aizmirsis tik daudz gadu. Un tad pēkšņi tas atnāca uz skanēja viņa galvā dienām. Tā sākās darbs pie „4:21…the Day After”.

Pirmais ar ko daudziem asociējas Method Man ir visuvarenais Wu-Tang Clan, kurā viņš sāka savas gaitas kā spēcīgs reperis. Turpmākos gadus viņš cēlās un krita ,radot klasiskus un ne tik klasiskus ierakstus, bet man vienmēr bija tāda sajūtu, ka viņš spēj labāk (Kā nekā viņš bija un ir mans favorīts no Wu). Daudzi 13 gadus gaida lai viņš radītu fenomenu, viņš to nerada arī šogad, bet viņš ir ļoti tuvu.

“Stop, look and listen guess who’s coming up/ and y’all was dumb enough to think that Methods numbers up” – Piemērotāk šo albūmu nemaz nevarēja iesākt. Kā jau agrāk izteicās Meth, tad šis albūms ir balstīts uz Liriku, pretēji iepriekšējiem. „If def jam is deaf, start reading my lips – I’m cocky! ” Jau pašā intro viņš parāda, ka ir gaidāms kaut kas spēcīgs.

Visās albūma 17 dziesmās ir dzirdams spēks, jauda un Method Man lieliskā balss, un lai gan tiku pieminējis, ka šajā albūmā ir daudz spiests uz liriku, bīti arī ir lieliski producēti. Galvenie producenti: RZA (nu kā bez viņa), Havok, K1, Eric Sermon un Scott Storch.

Īpaša jāizceļ dziesma ar ODB piedalīšanos – Dirty Mef, patīkami atkal dzirdēt viņa balsi kopā ar Meth, kā arī dziesma „Say”, kurš ir albūma singls, kurā viena rinda ir īpaši izceļama: „Radio – that ain`t where the hiphop lives, it lives in the streets, we eat to live, they`re living to eat”

Kopumā albūmu nevar nosaukt par klasiku, bet Method Man ir uz pareizā ceļa un nākošā relīze ir gaidāma ar nepacietību. Method Man pierāda, ka nav aizmirsis seno teicienu: „Stiprs nav tas, kas nekrīt, bet gan tas, kas nokritis spēj atkal piecelties” un atgriezies ar labu albūmu, novēlam viņam veiksmi ar turpmākiem darbiem.

Citas recenzijas: