2005, Mediatone

1. Комната (Вступление)
2. Другие берега
3. Муза
4. Февраль
5. Живем дальше
6. Южные сны
7. Черный ветер
8. Исповедь
9. Читай по губам
10. Моно
11. Дети неба
12. Отец
13. Грязные раны
14. Орион 122

Recenzijas autors: Skutelis

Ievadā vēlos teikt, ka neesmu pārliecināts, vai vispār drīkstu izteikties par tādu Mākslu, kādu iemieso šis albums. Tādēļ, savācot visu savu bezkaunību vienā kamolā, vēlos teikt, ka šī būs vissubjektīvākā recenzija, kādu es vispār jebkad esmu rakstījis.

Jau pēc pirmās informācijas, kad tika paziņots, ka Ассаи strādā pie sava solo albuma, šis disks kļuva par vienu no visvairāk gaidītajām relīzēm Krievijas Hip-Hopa cienītājiem un Mūzikas cienītājiem vispār. Ассаи ir burvis, kas liriski pauž savas burvestības, un spēj piesaistīt klausītājus, kuri ikdienā nemaz neklausās repa izpildītājus. Šī Mūzika sniedzās pāri normām un žanru iedalījumiem.

Tas ir kā ar klasisko Mūziku – cilvēki klausās un, ja vēlas, tad sadzird savas asociācijas. Abstraktums un burvība – tas dominē šajā gara darbā. Dziesmas ir vēstules klausītājiem; vēstules gleznu formās. Lirikā ir sastopami daudz tēlu un es varu tikai minēt, kuri ir izdomāti, kuri ir reāli, bet patiesībā – tas mani maz uztrauc. Šī Mūzika aiznes pāri robežām: patiesība/ilūzija, balts/melns, labs/ļauns. Tā tiešām ir sava veida maģija, ko sniedz KRec un konkrētajā albumā – АССАИ. Tā ir dzeja, tie nav ne teksti, ne panti, tā ir dvēseliska dzeja, lirika, poēzija…Māksla.

Albums ir ļoti melodisks. Mūziku, protams, ir producējis KRec dalībnieks – Марат’s. Tos pat nevar nosaukt par kompozīcijās, vai par pavadījumiem – tie ir kā stāsti, kā dvēseliskie pārdzīvojumi, kā maza formāta operas. To Mūziku varētu klausīties nepārtraukti, cik ļoti tā apbur, bet, kad tiek sadzirdēta ACCAИ vārdu plūsma, kas spēj aiznest klausītāju jebkur, kur vien viņš pats vēlas nokļūt, tad burvestība ir pilnībā pārņēmusi telpu.

KRec piemīt kas unikāls, mūsdienām tik tiešām fantastisks – klausoties viņu Mūziku nav jādomā par „play”, „stop” pogām, jo albums ir baudāms no pirmās līdz pēdējai notij. Te vispār neatliek vietas citām domām. Mūzika, vārdu plūsma, lirika, dvēseliskums pārņem klausītāju līdz sīkākajai ķermeņa daļiņai. Ja būtu iespējams, es vēlētos iestrēgt kaut kur starp laiku un telpu līdzās ar šo Mūziku, kur arī pavadītu visu atlikušo eksistenci.

Uzskatu, ka būtu visai muļķīgi, ja es sāktu aprakstīt savus dziesmu interpretējumus, jo albums ir uz izjūtu balstīts. Katrs var saklausīt kaut ko savu, sev tuvu vai tālu, un to, ko saklausu es, nebūt nebūtu jāsaklausa citiem. Pat, ja es sāktu dalīties ar savām konkrētajām asociācijām, esmu gatavs derēt, ka šīs asociācijas ļoti atšķirsies no citu klausītāju viedokļa.

Kopumā skatoties, varu tikai teikt, ka šī recenzija neatspoguļo pat tūkstošo šī albuma daļu. Tādu Mākslu var tikai izbaudīt personīgi, un tad arī izdarīt savus secinājumus. Sameklējiet šo albumu, ja vēl neesat to dzirdējuši, jo tas ir kaut kas unikāls.

Citas recenzijas: