2004, RAP Recordz

1. Вместо Вступления
2. Про Счастье
3. Против Правил (feat. Барboss)
4. Друг За Друга (feat. Барboss)
5. Шахматы
6. Душа Замерзает
7. Эти Жестокие Люди (feat. Барboss)
8. Не То Время (Место)
9. Из Города В Город (feat. Барboss)
10. В Сентябре
11. Я Знаю Слишком Много Слов
12. Час Волка

Recenzijas autors: Skutelis

Pagājušais gads bija visai iespaidīgs Krievijas Hip-Hopa cienītājiem. Smoky Mo albums “Kara – Te”, Krec ar “Нет волшебства”, kā arī Hamiļa (Kasta) solo albums “Fēniks” iepriecināja un pārsteidza daudzus Mūzikas cienītājus. Uz visa tā fona , manuprāt, ļoti nepelnīti palika nepamanīts liriski ļoti dziļš un patiess, muzikāli tiešām bagātīgs albums “Индивидуалистика”, kura autors ir Petrozovodskas reperis Vanich.

Albums tika izdots uz leibla “RAP Recordz”. Pavisam tas satur sevī 12 kompozīcijas. Katrai no tām piemīt kas kopīgs – tās ir patiesas. Vanich neaizraujas ar bezjēdzīgo blatošanu, viņš tekstos neaizskar nevienu cilvēku vai sabiedrības daļu konkrēti, tomēr pievēršas cilvēka iekšējais pasaulei, gan uzrunājot klausītāju ar retoriskiem jautājumiem, gan izsakot savu pasaules redzējumu.

1. “Вместо Вступления”. Šis gabals ir tik tiešām ievada vietā. No pirmās sekundes ir dzirdams spēcīgs bīts, kas uzreiz rada klausītājam zināmu priekšnojautu, ka albums ir klausīšanās vērts.
2. “Про Счастье”. Dziļš gabals. Uz pacilāta muzikālā pavadījuma Vanich runā par lietām, kuras ikdienā mana sev apkārt – kā cilvēkiem zūd spēki, kā cilvēki meklē izeju pudelē, kā jaunas meitenes pārdod pašas sevi…Ļoti emocijām pārpildīts gabals. To nevar tik vienkārši aprakstīt, tas ir jādzird. Atzīšos, ka tieši šo dziesmu es biju dzirdējis vēl pirms savās rokās dabūju visu albumu, un tieši pēc šīs dziesmas šis Petrozovodskas reperis tik ļoti iegriezās man sirdī.
3. “Против Правил” (feat. Барboss). Viena no pavelkošākajām dziesmām albumā. Mc ‘ji, saka, ka ir pret noteikumiem, tomēr vienmēr ir cilvēku pusē. Šo dziesmu esmu redzējis arī videoierakstā no kāda pasākumu, pārliecinoties par to, ka vienaldzīgus šī dziesma cilvēkus viennozīmīgi neatstāj.
4. “Друг За Друга” (feat. Барboss). Vanich runā par draudzību cilvēku dzīvē, par to, ka cilvēki iet savu dzīves ceļu un reizēm ir tik grūti saglabāt draudzību. Piedziedājumā tiek uzsvērts, ka jāturas draugam pie drauga, sirdij pie sirds.
5. ” Шахматы”. Arī ļoti pavelkošs gabals. Spēcīgs bīts un dziļš teksts. Vanich fantastiski labi apslēpj savu domu zem šaha partijas tēla. Viņš runā par to, ka apkārt mēdz būt torņi, laidņi, tomēr tieši bandinieks var kļūt par karalieni. Atkal jau, to ir grūti uzrakstīt saviem vārdiem. Tas ir jānoklausās un jāsaprot pašam. Vēl tikai var uzsvērt, ka šis gabals reiz tika atskaņots arī visiem labi pazīstamā raidījumā “Pierasti Ieraksti”.
6. “Душа Замерзает”. Manuprāt, vispersonīgākais gabals visā albumā. Ļoti dvēseliska dziesma.
7. “Эти Жестокие Люди” (feat. Барboss). Manuprāt, šajā dziesmā izpaužas Vanich’a būtība – alkas pēc patiesības, pēc ne samākslotības, pēc īstenības. Personīgi man viens no iecienītākajiem Vanich’a tekstiem. Tiešām citēšanas vērts. Arī muzons tāds pacilājošs, uzdrīkstošs. Tiešām baudāma dziesma.
8. “Не То Время (Место)”. Esmu ļoti sentimentāls uz šādiem melodiskiem, pacilājošiem bītiem. Tieši melodijas ziņā šī ir viena no iecienītākajām dziesmām albumā. Tekstā Vanich turpina iepriekšējo dziesmu domas. Vanich turpina izrādīt un pamatot, ka nav labā un ļaunā, nav melnā un baltā.
9. “Из Города В Город” (feat. Барboss). Manuprāt, vismazāk iederīgais gabals albumā. Šī dziesma neiederas starp citām. Runa iet par koncertēšanu, no pilsētas uz pilsētu. Tomēr muzikāli ļoti baudāma dziesma un kalpo kā sava veida relaksācijas mirklis, kura laikā var nedomāt tik daudz par tekstu, zemtekstu, bet vienkārši atslābināties un baudīt mūzikas skaņas, kurus pārklāj teksts. Manām ausīm tā ir viegla dziesma.
10.“В Сентябре”. Noskaņa. Muzikālais pavadījums labi atspoguļo tekstuālo dziesmas saturu. Aukstums, skumjas, vientulība, cerība.
11. “Я Знаю Слишком Много Слов”. Šī dziesma saskaņojas ar “Душа Замерзает”. Vanich visai precīzi norāda uz mīlestības problēmām. Nav vajadzīgs nepārtraukti teikt, ka mīli. Vajag to izrādīt. Dziesmas ievadā ir ļoti skaists skits, kas jau pirms pašas dziesmas sākuma norāda uz to, ka mīlestības dēļ, tamdēļ, lai Tev ticētu, iespējams, nāksies arī pašupurēties. Atkal jau parādās Vanich’a nepārtrauktā doma par patiesumu un īstenību… Sava veida ideālisms.
12. “Час Волка”. Pēdējais gabals albumā. Atkal jau ļoti patiess un ar domām pilns. Vanich runā par cilvēka būtību, par to, ka viņš netic lietām, kurām tic pārējā sabiedrība. Viņš apraksta redzēto pilsētas dzīvi – kā sviedraini veči pērk jaunas meitenes, kā plūst piedzērušies ļaužu pūļi. Visu pabeidz vietā ieliktais, uz tālākām pārdomām vedošais skits dziesmas beigās.

Kopumā tas bija viens no maniem visklausāmākajiem albumiem 2004. gadā un domāju, ka turpmāk tas netiks klausīts retāk. Visiem patiesās Mūzikas cienītājiem iesaku sameklēt šo albumu visiem spēkiem.

Noslēgumā vēlos piebilst, ka viss šeit rakstītais ir tikai mans subjektīvais viedoklis. Tā es saprotu šo albumu. Katram ir sava galva uz pleciem un sava sirds krūtīs.

Citas recenzijas: